Cirsmas LV

Cirsmas LV Cirsmas LV pērk meža īpašumus un cirsmas visā Latvijā, kā arī palīdz meža īpašniekiem izkopt un ilgtspējīgi rūpēties par mežu.

03/09/2026

Austrijas papīra un celulozes rūpnīcas augustu sākušas ar koksnes krājumiem, kas ir zemāki par ierasto līmeni.

Viens no iemesliem ir samazināta zāģētavu ražošana. Ja zāģētavas pārstrādā mazāk baļķu, tirgū nonāk arī mazāk šķeldas, skaidu un citu blakusproduktu, kurus izmanto papīra, celulozes un plātņu rūpniecība.

Rezultātā pieaug vajadzība pēc industriālās apaļkoksnes, kas tiek piegādāta tieši no meža. Austrijas Lauksaimniecības kamera norāda, ka sagatavotie sortimenti tiek savākti ātri un transporta jaudas ir pietiekamas.

Zāģbaļķu segmentā situācija ir nevienmērīgāka. Egles un baltegles A–C kvalitātes 2b zāģbaļķu reģionālās cenas pārsvarā atradās starp 112 un 130 eiro par FMO. Savukārt papīrmalkas cenas tiek uzrādītas AMM jeb absolūti sausās masas tonnās, tāpēc tās nevar tieši salīdzināt ar Latvijā ierasto cenu par kubikmetru.

Latvijai tas pagaidām nav tiešs cenu pieauguma signāls. Tomēr mehānisms ir būtisks: ja Eiropas zāģētavas ilgstoši samazina ražošanu, papīrrūpniecībai vairāk izejvielu jāmeklē mežā, nevis zāģētavu blakusproduktu tirgū.

Tas var uzturēt papīrmalkas pieprasījumu arī laikā, kad zāģmateriālu tirgus saglabājas vājš.

26/08/2026

Polijas augošu koku krāja sasniegusi 2,7 miljardus kubikmetru. Gandrīz 2,1 miljards m³ atrodas valsts apsaimniekotajos mežos.

Salīdzinājumam — Latvijā jaunākajos oficiālajos datos uzrādīti aptuveni 677 miljoni m³. Tātad Polijas kopējā krāja ir apmēram četras reizes lielāka, lai gan jāņem vērā atšķirīgi datu gadi un uzskaites metodika.

Polijas Valsts mežu apsaimniekotajās platībās vidējā krāja kopš 1991. gada palielinājusies no 190 līdz aptuveni 290 m³ uz hektāru. Organizācija norāda, ka ik gadu tiek iegūti aptuveni 70–75% no koksnes pieauguma, bet pārējais palielina mežā paliekošo krāju.

Tas nenozīmē, ka visi 2,7 miljardi m³ ir pieejami tūlītējai ciršanai. Reālo ieguves apjomu nosaka meža apsaimniekošanas plāni, audžu vecums, dabas aizsardzības prasības un politiskie lēmumi.

Latvijai nozīmīgākais ir ilgtermiņa tirgus signāls. Polija ne tikai saglabā lielu meža resursu, bet turpina to palielināt. Tas var nodrošināt stabilāku izejvielu bāzi Polijas zāģētavām, plātņu ražotājiem un papīrrūpniecībai — un ilgākā laikā stiprināt konkurenci Baltijas reģiona kokrūpniecībai.

20/08/2026

Dārga vietējā koksne maina Indijas saplākšņa piegādes

Indijas saplākšņa ražotāji arvien biežāk izmanto importētu eikalipta serdes finieri. Iemesls ir vienkāršs — vietējā koksne kļuvusi dārgāka, bet baļķu piegādes nav pietiekamas.

Serdes finieris veido saplākšņa iekšējos slāņus. Importējot jau sagatavotu pusfabrikātu, rūpnīcas var samazināt atkarību no vietējās koksnes cenām un pieejamības.

ITTO kā piegādes avotus min Tanzāniju, Kambodžu un Vjetnamu. Daļai rūpnīcu Indijas ziemeļos, tostarp Pendžābā un Harjānā, importētais finieris esot ļāvis atsākt ražošanu.

Svarīga atšķirība — runa ir par izejvielas, nevis gatava saplākšņa importu. Gatavam ārvalstīs ražotam saplāksnim Indijā jāizpilda BIS sertifikācijas prasības, un ārvalstu ražotājiem process var aizņemt ievērojami vairāk laika.

Pārskatā nav norādīti kopējie importa apjomi, tāpēc vēl nevar spriest, cik plaša ir šī tendence.

Latvijas tirgu tas tieši neietekmē, tomēr signāls ir saprotams arī mums: ja vietējā koksne kļūst pārāk dārga vai grūti pieejama, ražotāji meklē izejvielu citur — arī citā kontinentā.

17/08/2026

Baļķu izmaksas un vājš noiets nospiež Södra kokzāģētavas

Zviedrijas meža nozares grupa Södra 2026. gada otrajā ceturksnī strādāja ar 424 miljonu SEK pamatdarbības zaudējumiem. Pirms gada zaudējumi bija 389 miljoni SEK, bet apgrozījums samazinājās par 3% — līdz 6,947 miljardiem SEK.

Tomēr nozīmīgākais nav koncerna kopējais rezultāts. Lielākās pārmaiņas notikušas zāģmateriālu biznesā.

Södra Wood pamatdarbības rezultāts gada laikā mainījās no 3 miljonu SEK peļņas uz 215 miljonu SEK zaudējumiem. Zāģmateriālu ražošana samazinājās no 445 000 līdz 402 000 m³ jeb par 9,7%, bet piegādes — no 480 000 līdz 466 000 m³ jeb par 2,9%.

Södra kā galvenos iemeslus min mazākus piegādes apjomus, nedaudz zemākas tirgus cenas un augstas izejvielu izmaksas. Zāģmateriālu tirgus bija vājš Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV. Tikmēr lielāki celulozes apjomi palīdzēja Södra Cell samazināt zaudējumus no 221 līdz 88 miljoniem SEK.

Pusgada rezultātā redzami 470 miljoni SEK peļņas, taču to nodrošināja 1,473 miljardu SEK ieguvums no Baltijas mežu biznesa pārdošanas. Bez šī darījuma Södra pusgada pamatdarbības zaudējumi sasniegtu 1,003 miljardus SEK.

Pēc vētru izgāztās koksnes pieplūduma Södra 18. jūnijā samazināja zāģbaļķu un papīrmalkas iepirkuma cenas. Tas varētu mazināt izmaksu spiedienu turpmākajos ceturkšņos, taču ar zemākām izejvielu cenām vien var nepietikt, ja zāģmateriālu pieprasījums saglabāsies vājš.

Latvijai tas nav tiešs cenu pareģojums. Tas ir skaidrs piemērs tam, kā vājš noiets un dārga izejviela vienlaikus ietekmē kokzāģētavu rentabilitāti visā Ziemeļeiropā.

10/08/2026

Polijas varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu par iespējamu Krievijas bērza saplākšņa importu, kas muitas dokumentos deklarēts kā Kazahstānas izcelsmes produkts.

Saskaņā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju lieta saistīta ar aizdomām par muitas un PVN krāpšanu, kā arī iespējamu Eiropas Savienības sankciju apiešanu. Izmeklēšana aptver periodu no 2023. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Pagaidām neviena persona nav atzīta par vainīgu, un izmeklēšana turpinās.

Šī lieta izgaismo vienu no lielākajiem izaicinājumiem bērza saplākšņa tirgū pēc Krievijas sankciju ieviešanas — produkta izcelsmes pārbaudi un piegādes ķēžu caurspīdīgumu.

04/08/2026

FSC paziņojis par četru sertifikātu turētāju bloķēšanu pēc tam, kad bērza saplākšņa piegādes ķēžu pārbaudēs tika konstatēti nepatiesi FSC apgalvojumi un citas neatbilstības.

Lēmums pieņemts, balstoties uz bērza saplākšņa piegādes ķēžu izsekojamības pārbaudēm, kas tika uzsāktas pēc FSC darbības pārtraukšanas Krievijā un pieaugošajām bažām par bērza produktu izcelsmi.

Kopš 2025. gada oktobra FSC jau ir bloķējis astoņus uzņēmumus saistībā ar šo izmeklēšanu.

Vienlaikus organizācija ievieš papildu kontroles mehānismus, tostarp stingrākas pārbaudes un paplašinātas audita prasības atsevišķās piegādes ķēdēs.
Šī ziņa vēlreiz apliecina, ka bērza saplāksnis un ar to saistītās piegādes ķēdes joprojām ir viens no visvairāk uzraudzītajiem segmentiem globālajā koksnes tirgū.

Uzņēmumiem tas ir atgādinājums, ka piegādes ķēžu caurspīdīgums un datu kvalitāte kļūst arvien nozīmīgāks konkurētspējas un reputācijas faktors.

31/07/2026

ASV nosaka ļoti augstas muitas likmes saplāksnim no Āzijas

ASV Tirdzniecības departaments publicējis galīgo lēmumu par antidempinga un kompensējošajiem muitas maksājumiem saplāksnim no Ķīnas, Vjetnamas un Indonēzijas. Atsevišķos gadījumos noteiktās likmes sasniedz pat 186% Ķīnai, savukārt Vjetnamai un Indonēzijai tās var pārsniegt 80%.

ASV uzskata, ka attiecīgie produkti tirgū nonāk par negodīgi zemām cenām vai saņem valsts atbalstu, kas kropļo konkurenci. Ja gala lēmumu apstiprinās arī ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija, šie ierobežojumi kļūs par ilgtermiņa tirdzniecības instrumentu.

No Eiropas skatpunkta šī ziņa ir svarīga ne tikai saplākšņa ražotājiem. Ierobežojumi vienā no pasaules lielākajiem tirgiem bieži noved pie tirdzniecības plūsmu pārbīdes, jo eksportētāji sāk meklēt alternatīvus noieta tirgus. Tas var ietekmēt konkurenci un cenu dinamiku arī citos reģionos, tostarp Eiropā.

24/07/2026

FSC konstatē izsekojamības riskus bērza koksnes piegādes ķēdēs

FSC un Assurance Services International pabeiguši plašu pārbaudi bērza koksnes produktu piegādes ķēdēs Eirāzijas reģionā, analizējot darījumu datus no 665 sertificētiem uzņēmumiem.

Pārbaudes laikā netika konstatēti pierādījumi, ka pēc FSC darbības pārtraukšanas Krievijā 2022. gadā sertificētajās piegādes ķēdēs būtu nonākusi jauna FSC sertificēta Krievijas izcelsmes koksne.

Tomēr tika identificētas vairākas problēmas, kas saistītas ar datu kvalitāti un produktu izsekojamību. Daļa uzņēmumu neprecīzi norādīja koksnes sugas, iesniedza nepilnīgu informāciju vai pieļāva kļūdas datu uzskaitē.

FSC uzsver, ka šādas nepilnības var apgrūtināt piegādes ķēžu pārbaudi un radīt riskus sertifikācijas sistēmas uzticamībai.

Īpaša uzmanība pievērsta bērza produktiem un bērza saplāksnim, jo šī produktu grupa pēc Krievijas sankciju ieviešanas tiek uzskatīta par vienu no augstākā riska segmentiem starptautiskajā koksnes tirdzniecībā.

Pārbaudes rezultāti liecina, ka turpmākajos gados izsekojamības, datu kvalitātes un piegādes ķēžu kontroles prasības, visticamāk, kļūs vēl stingrākas.

20/07/2026

Somijā rosina ierobežot ilgstoši nesakārtotus mantotos meža īpašumus

Somijas kokzāģētavu nozare aicina mainīt regulējumu, lai meža un lauksaimniecības īpašumi nevarētu neierobežoti ilgi palikt neatrisinātās mantojuma situācijās.

Jaunais priekšlikums paredz, ka šādi īpašumi trīs gadu laikā būtu jāsadala starp mantiniekiem vai jānodod konkrētam īpašniekam.

Iemesls ir praktisks — šobrīd Somijā mantojuma īpašumos atrodas aptuveni 1.2 miljoni hektāru meža, kas ir vairāk nekā 9% no privātajiem mežiem.

Nozare norāda, ka šādi īpašumi bieži tiek apsaimniekoti mazāk aktīvi. Sarežģīta īpašnieku struktūra, vairāki mantinieki un grūtības pieņemt kopīgus lēmumus var kavēt gan meža kopšanu, gan ciršanu, gan ilgtermiņa plānošanu.

Priekšlikuma mērķis nav piespiest īpašniekus pārdot mežu, bet gan panākt skaidrāku īpašuma pārvaldību un aktīvāku apsaimniekošanu.

Somijas piemērs izgaismo jautājumu, kas aktuāls daudzās valstīs — kas notiek ar mežu, ja juridiski īpašnieks ir, bet praktiski lēmumu pieņēmēja nav?

Address

Pasta 47
Jelgava
LV-3001

Telephone

+37126991399

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Cirsmas LV posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Cirsmas LV:

Shortcuts

Share

Category