Cirsmas LV

Cirsmas LV Cirsmas LV pērk meža īpašumus un cirsmas visā Latvijā, kā arī palīdz meža īpašniekiem izkopt un ilgtspējīgi rūpēties par mežu.

03/06/2026

Zviedrijā pieaug skujkoku baļķu un papīrmalkas krājumi

2026. gada pirmā ceturkšņa beigās Zviedrijā būtiski pieauga skujkoku zāģbaļķu un papīrmalkas krājumi, sasniedzot kopumā 10.8 miljonus m³.

Lielākais pieaugums bija vērojams zāģbaļķu segmentā, kur krājumi palielinājās par aptuveni 1.2 miljoniem m³ salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Papīrmalkas apjomi arī pieauga, savukārt šķeldas krājumi nedaudz samazinājās.

Šie dati var liecināt par uzlabotu koksnes pieejamību Ziemeļeiropas tirgū, kas potenciāli var mazināt spiedienu uz cenām tuvākajā periodā.

Vienlaikus Zviedrijas Meža aģentūra norāda, ka daļa pieauguma saistīta ar uzlabotu datu apkopošanas metodiku, kas paplašinājusi statistikas pārklājumu.

Tomēr kopējā tendence saglabājas skaidra — tirgū pieejamās koksnes apjomi pieaug.

Jautājums nozarei: vai tas var kļūt par signālu cenu stabilizācijai Ziemeļeiropas koksnes tirgū?

29/05/2026

ASV mājokļu būvniecība strauji aug – pozitīvs signāls koksnes tirgum 🌲

2026.gada martā ASV mājokļu būvniecības apjomi pieauga par 10.8%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2024. gada beigām.

Pieaugumu galvenokārt virzīja privātmāju būvniecība, taču izaugsme vērojama arī daudzdzīvokļu segmentā. Tas ir būtisks signāls būvniecības un koksnes tirgum, jo mājokļu sektors joprojām ir viens no lielākajiem zāģmateriālu patērētājiem pasaulē.

Vienlaikus dati rāda arī piesardzību tirgū. Būvatļauju skaits samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš augusta, kas var liecināt par attīstītāju bažām saistībā ar augstajām procentu likmēm un ģeopolitisko nenoteiktību.

Kopumā tirgus signāls ir pozitīvs, taču joprojām trausls.

Jautājums nozarei: vai ASV būvniecības sektors ieiet jaunā izaugsmes ciklā, vai arī tas ir īslaicīgs aktivitātes pieaugums?

26/05/2026

Eiropas Savienības Mežu izciršanas regula (EUDR) ir viens no ambiciozākajiem soļiem cīņā pret globālo atmežošanu. Tās mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas tirgū nonāk tikai legāli un ilgtspējīgi iegūti produkti.

Tomēr arvien vairāk nozaru – no lauksaimniecības līdz mežsaimniecībai – norāda uz būtiskiem izaicinājumiem regulas praktiskajā ieviešanā.

Galvenās bažas saistītas ar juridisko neskaidrību, sarežģītām atbilstības prasībām un būtisku administratīvo slogu. Uzņēmumi uzsver, ka esošajā formā regula var radīt piegādes traucējumus, palielināt izmaksas un samazināt konkurētspēju.

Lai gan ieviešana jau ir atlikta un paredzēta vienkāršošanas pārskatīšana, nozare uzskata, ka nepieciešami papildu uzlabojumi - skaidrāki noteikumi, vienkāršāka atbilstība un reālistisks ieviešanas grafiks.

EUDR panākumi būs atkarīgi no spējas sabalansēt divus mērķus - efektīvu vides aizsardzību un praktiski īstenojamu regulējumu uzņēmumiem.

Jautājums paliek atvērts: vai Eiropa spēs šo līdzsvaru atrast?

21/05/2026

Globālajā kuģošanas tirgū šobrīd veidojas būtiskas izmaiņas, kas tieši ietekmē arī koksnes un būvmateriālu piegādes ķēdes.

Lielākie pārvadātāji izvēlas atšķirīgas stratēģijas. Daļa uzņēmumu palielina tiešo ostu savienojumu skaitu, savukārt citi fokusējas uz centralizētu “hub” modeli ar mazāku ostu skaitu. Tas maina piegādes struktūru un ietekmē gan tranzīta laikus, gan elastību.

Vienlaikus saglabājas augsta cenu nenoteiktība. Paziņotās pārvadājumu cenas būtiski atšķiras no reālajiem tirgus līmeņiem, radot sarežģītu vidi līgumu plānošanai.

Papildu spiedienu rada ģeopolitiskie faktori – Sarkanās jūras un Hormuza reģiona krīzes turpina ietekmēt maršrutus, izmaksas un piegādes stabilitāti.

Koksnes nozarē tas nozīmē vienu — loģistika kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru cenu veidošanā un konkurētspējā.

Jautājums nozarei: vai nākotnē tieši piegādes ķēdes noteiks tirgus dinamiku vairāk nekā pats pieprasījums?

15/05/2026

2025. gadā Somijas meža industrijā koksnes patēriņš sasniedza 66.1 miljonu m³, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Izaugsmes pamatā ir vietējā resursa izmantošana. Vietējās koksnes patēriņš pieauga par 6%, savukārt imports samazinājās par 9%, veidojot tikai aptuveni 5% no kopējā apjoma.

Pieaugums vērojams abos galvenajos segmentos – gan zāģbaļķos, gan papīrmalkā. Lielākais patērētājs joprojām ir celulozes industrija, taču arī kokapstrādes nozare turpina paplašināt apjomus.

Šī dinamika norāda uz stabilu pieprasījumu un vienlaikus uz pieaugošu pašpietiekamību izejmateriālu nodrošinājumā.

Somijas piemērs parāda virzienu — vietējais resurss kļūst arvien stratēģiskāks faktors nozares attīstībā.

Jautājums nozarei: vai šī tendence var nostiprināties arī citos Eiropas tirgos?

12/05/2026

Jaunākie dati rāda, ka ASV zāģmateriālu cenu indekss saglabājas stabils, svārstoties ap 524 USD par tūkstoti board feet.

Nedēļas griezumā izmaiņas ir minimālas, savukārt mēneša laikā cenu pieaugums ir tikai aptuveni 1%.

Šāda dinamika norāda uz līdzsvarotu tirgus situāciju — bez izteikta spiediena ne no pieprasījuma, ne piedāvājuma puses.

Pēc pēdējo gadu augstās svārstības perioda tas ir nozīmīgs signāls nozarei.

Jautājums paliek atvērts: vai stabilitāte saglabāsies, vai tas ir tikai pārejas posms pirms nākamajām cenu izmaiņām?

07/05/2026

Jaunākie HPE indeksa dati parāda skaidru atšķirību starp koksnes produktu segmentiem Vācijā.

Palešu un iepakojuma masīvkoksnes cenas martā turpināja pieaugt, sasniedzot vairāk nekā 13–15% kāpumu gada griezumā. Tas norāda uz stabilu pieprasījumu šajā segmentā.

Savukārt finiera cenas turpina samazināties, un martā tās bija par 2.8% zemākas nekā pirms gada, iezīmējot ilgstošāku vājumu šajā tirgus daļā.

OSB segmentā saglabājas mērena izaugsme, taču tās temps ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Šie dati skaidri norāda uz tirgus fragmentāciju — dažādi koksnes produktu segmenti attīstās atšķirīgā virzienā.

01/05/2026

Somijā samazinās koksnes ieguves apjomi – īpaši enerģētiskās koksnes segmentā

Somijā 2026. gada februārī tika iegūti 5.9 miljoni m³ industriālās apaļkoksnes, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Periodā no janvāra līdz februārim kopējais apjoms sasniedza 11.7 miljonus m³, kas ir par 9% mazāk nekā pērn.

Izteiktākais kritums vērojams zāģbaļķu segmentā (−11%) un enerģētiskajā koksnē (−24%). Savukārt papīrmalkas apjomi samazinājušies salīdzinoši mērenāk (−3%), kas norāda uz stabilāku pieprasījumu šajā segmentā.

Privāto mežu īpatsvars joprojām dominē, taču arī šajā segmentā novērojams kritums, kamēr valsts un industrijas mežos ieguve nedaudz pieaugusi.

Šī dinamika var liecināt par piedāvājuma samazināšanos Ziemeļeiropas tirgū, kas potenciāli var ietekmēt cenu attīstību tuvākajā periodā.

Jautājums nozarei: vai tas ir īslaicīgs svārstību cikls vai strukturālas pārmaiņas piedāvājuma pusē?

28/04/2026

ASV palielina Krievijas finiera importu

2026.gada februārī ASV imports no Krievijas finiera segmentā pieauga par 42%, kas saistīts ar īslaicīgu sankciju mīkstināšanu, lai stabilizētu enerģijas tirgu.

Tomēr būtiskāks ir plašāks konteksts.

Papildus tiešajam importam ievērojami apjomi Krievijas izcelsmes finiera nonāk ASV arī netieši – caur trešajām valstīm, piemēram, Vjetnamu un Indonēziju. Šādi veidotas piegādes ķēdes ļauj produktiem ienākt tirgū ar zemākiem tarifiem.

Rezultātā veidojas būtisks konkurences disbalanss.

Eiropas Savienība un Lielbritānija kopš 2022. gada ir pilnībā atteikušās no Krievijas koksnes un koksnes produktiem, vienlaikus ieviešot arvien stingrākas prasības, tostarp EUDR regulējumu, kas paredz detalizētu piegādes ķēžu izsekojamību.

Tas nozīmē, ka Eiropas ražotāji darbojas stingrāk regulētā vidē, vienlaikus konkurējot ar tirgiem, kuros Krievijas izcelsmes produkti joprojām nonāk apritē.

21/04/2026

2025. gadā Somijā siltumapgādes un koģenerācijas stacijas patērēja 20.8 miljonus m³ cietā koksnes kurināmā, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš.
Būtiskākais kritums vērojams meža šķeldas segmentā, kur patēriņš samazinājās par 13%. Īpaši strauji saruka apaļkoksnes šķeldas izmantošana, kas liecina par izmaiņām izejmateriālu struktūrā.

Vienlaikus pieaugusi meža industrijas blakusproduktu izmantošana – miza, zāģskaidas un citi pārstrādes atlikumi. Tāpat būtiski pieaudzis granulu un brikešu patēriņš (+15%).

Šī dinamika norāda uz strukturālām izmaiņām enerģētiskās koksnes tirgū – pāreju uz efektīvākiem un jau pārstrādātiem kurināmā veidiem.
Nozares kontekstā tas var nozīmēt arī potenciāli mazāku spiedienu uz primāro meža resursu izmantošanu enerģētikā.

Jautājums: vai līdzīga tendence varētu nostiprināties arī citos Eiropas tirgos?

Address

Pasta 47
Jelgava
LV-3001

Telephone

+37126991399

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Cirsmas LV posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Cirsmas LV:

Shortcuts

Share

Category