Cirsmas LV

Name: Cirsmas LV
Address: Pasta 47, Jelgava, LV-3001, LV
Telephone: +37126991399

Home
Latvia
Jelgava
Cirsmas LV

Call Directions Website Contact the business

Cirsmas LV pērk meža īpašumus un cirsmas visā Latvijā, kā arī palīdz meža īpašniekiem izkopt un ilgtspējīgi rūpēties par mežu.

13/11/2026

Vācijas granulu vidējā cena oktobrī sasniegusi 464,61 €/t par sešu tonnu piegādi.

Salīdzinājumā ar septembri cena pieaugusi par 10,40 €/t jeb 2,3%. Kāpums ir lēnāks nekā septembrī, tomēr kopš jūnija, kad cena bija 376,77 €/t, tā palielinājusies jau par 23,3%.

DEPI cenu pieaugumu saista ar situāciju zāģmateriālu tirgū.

Pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir vājš, tādēļ daļa zāģētavu samazina ražošanas apjomu. Mazāka ražošana nozīmē arī mazāk skaidu un citu zāģētavu blakusproduktu, kas ir būtiska granulu ražošanas izejviela.

Rezultātā veidojas šķietami pretrunīga situācija: vājš zāģmateriālu tirgus vienlaikus rada augšupvērstu spiedienu uz granulu cenām.

Oktobra cena par 26 tonnu piegādi bija zemāka — 448,45 €/t. Savukārt sešu tonnu piegādēm reģionālās cenas svārstījās no 462,84 €/t Vācijas centrālajā daļā līdz 466,81 €/t valsts dienvidos.

Latvijas tirgum tas nav tiešs mazumtirdzniecības cenu prognozējums. Tomēr Vācija ir nozīmīgs granulu patēriņa tirgus, tāpēc cenu kāpums un ierobežota izejvielu pieejamība ir būtisks signāls arī Latvijas ražotājiem un eksportētājiem.

Svarīgi — DEPI rādītājs attiecas uz ENplus A1 granulām sešu tonnu piegādē, iekļaujot PVN un piegādes izmaksas 50 kilometru rādiusā. Tā nav cena pie rūpnīcas vārtiem.

Vai granulu cenas šoziem kāps vēl?

12/11/2026

Plānojat pārdot mežu vai cirsmu?  Izvērtēsim īpašumu un sagatavosim konkrētu piedāvājumu.  Strādājam visā Latvijā 🇱🇻

05/11/2026

Norvēģijā ciršanas apjoms saglabājas augsts, bet kokmateriālu cenas turpina krist.

Norvēģijas koksnes tirgū redzama interesanta pretruna — piegādes apjoms nemazinās, lai gan cenas jau vairākus mēnešus slīd lejup.

2026. gada pirmajos deviņos mēnešos Norvēģijā uzmērīti 10,45 miljoni m³ koksnes. Tas ir par 140 tūkstošiem m³ vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Vienlaikus trešajā ceturksnī turpinājās cenu kritums:

• egles zāģbaļķi — 849 NOK/m³, par 3,5% mazāk nekā jūnijā;
• priedes zāģbaļķi — 666 NOK/m³, kritums par 6,2%;
• egles papīrmalka — 435 NOK/m³, kritums par 5,8%;
• priedes papīrmalka — 402 NOK/m³, kritums par 8,4%.

Norvēģijas Lauksaimniecības aģentūra norāda, ka vidējās kokmateriālu cenas pašlaik ir zemākās pēdējo divu gadu laikā.

Latvijas tirgum tas nav tiešs cenu prognozējums, tomēr ir nozīmīgs Ziemeļvalstu tirgus signāls: pat pie cenu krituma koksnes plūsma pagaidām saglabājas stabila.

Vai pie šāda cenu krituma ciršanas apjomi noturēsies?

30/10/2026

Latvijas šķeldas cenu indekss apkures sezonu sāk 42% virs pērnā gada līmeņa.

Baltpool jaunākā pieejamā Latvijas šķeldas tūlītējo darījumu indeksa vērtība 29. septembrī bija 29,83 €/MWh. Tas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā publicētajā vērtībā un par 42% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Lietuvā indekss 6. oktobrī sasniedza 30,81 €/MWh — par 3,7% vairāk nekā iepriekš un par 52,8% vairāk nekā pirms gada.

Tomēr mēneša dati rāda atšķirīgu īstermiņa dinamiku:

• Latvijas septembra vidējā vērtība bija 27,91 €/MWh — par 6,2% zemāka nekā augustā, bet par 34,5% augstāka nekā 2025. gada septembrī;
• Lietuvas septembra vidējā vērtība sasniedza 30,13 €/MWh — par 11% vairāk nekā augustā un par 63,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Atšķirīga aina redzama Lietuvas granulu tirgū. Jaunākais granulu indekss bija 63,04 €/MWh — par 1,6% zemāks nekā iepriekšējā vērtība, bet par 16,8% augstāks nekā pirms gada. Tas joprojām ir ievērojami zem februāra maksimuma — 99,49 €/MWh.

Galvenais secinājums: Baltijas enerģētiskās koksnes tirgus apkures sezonu sāk no daudz augstāka cenu līmeņa nekā pirms gada, taču Latvijas un Lietuvas īstermiņa virziens nav vienāds.

Svarīgi — tie ir Baltpool biržas indeksi eiro par megavatstundu, nevis patērētāju gala cenas. Tos nevar tieši pielīdzināt cenai par tonnu vai kubikmetru.

Vai augstais sākuma līmenis saglabāsies, kad apkures sezona uzņems tempu?

28/10/2026

No 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augusta beigām vidējā 15 kg granulu maisa mazumtirdzniecības pamatcena Latvijā pieauga no aptuveni €4,28 līdz €7,42.

Tas ir kāpums par aptuveni 73%.

Tomēr šis skaitlis jālasa precīzi — tā nav pašreizējā oktobra cena un tas neattiecas uz visu granulu tirgu. Vidējā minimālā cena, ieskaitot piedāvājumus ar atlaidēm, tajā pašā periodā pieauga no €4,16 līdz €5,83 jeb par 40%.

Konkurences padome kā galvenos cenu pieauguma iemeslus min:

• izejvielu un ražošanas izmaksu kāpumu;
• granulu un izejvielu pieejamības ierobežojumus;
• lielāku pieprasījumu aukstajā 2025./2026. gada ziemā;
• eksporta pieaugumu;
• agrāk nozīmīgā importa izbeigšanos no Baltkrievijas.

2026. gada pirmajā pusgadā Latvijā ražoto granulu eksports bija aptuveni par 27% lielāks nekā gadu iepriekš.

KP dati arī parāda, no kā veidojas cena:

• granulu iegādes izmaksas ir aptuveni 70% no mazumtirdzniecības cenas;
• izejvielas veido aptuveni 60% no ražošanas izmaksām.

Izpētē tika aptaujāti seši mazumtirgotāji un 16 vairumtirgotāji un ražotāji.

KP konstatēja, ka uzņēmumiem atšķīrās gan cenu līmenis, gan cenu maiņas laiks un virziens, gan produktu un krājumu pieejamība. Monitoringā netika atrastas tādas sakritības, kas dotu pietiekamu faktisko pamatu aizdomām par saskaņotu cenu noteikšanu.

Tas nenozīmē, ka granulu cenas ir zemas vai ka tirgū nav problēmu. Tas nozīmē, ka konkrētajā uzraudzībā KP neatrada pietiekamu pamatu aizdomām par uzņēmumu koordinētu rīcību.

Tuvojoties apkures sezonai, svarīgākais jautājums būs ne tikai cena, bet arī granulu pieejamība paaugstināta pieprasījuma periodos.

Kas šoziem būs lielāka problēma — cena vai pieejamība?

23/10/2026

ASV Starptautiskās tirdzniecības tiesa likusi Tirdzniecības departamentam izslēgt divus Ķīnas uzņēmumus no antidempinga rīkojuma, kas attiecas uz Ķīnā ražotu lapkoku saplāksni.

Lēmums attiecas uz:

• Xuzhou Jiangyang Wood Industries;
• Zhejiang Dehua TB Import & Export.

Tiesa noteikusi, ka šiem uzņēmumiem antidempinga likmes nedrīkst piemērot.

Svarīgi — tas nenozīmē antidempinga pasākumu atcelšanu visam Ķīnas saplāksnim. Plašākais rīkojums paliek spēkā, bet abi konkrētie eksportētāji jāatstāj ārpus tā.

Lieta aizsākās ar ASV izmeklēšanu 2016. gadā. Abi uzņēmumi iesniedza nepieciešamo informāciju individuālai izvērtēšanai un iepriekš saņēma nulles likmes. To izslēgšanu vēlāk apstiprināja gan Starptautiskās tirdzniecības tiesa, gan apelācijas instance.

Tagad tiesa secinājusi, ka šo jautājumu nevar atvērt no jauna.

Latvijas un Baltijas saplākšņa ražotājiem tas ir uzmanības vērts tirgus signāls. Ja divu Ķīnas eksportētāju produkcija ASV var nonākt bez antidempinga nodevas, atsevišķos segmentos var pieaugt cenu konkurence.

Tomēr lēmums pats par sevi vēl neparāda, cik lieli būs šo uzņēmumu piegāžu apjomi vai kāda būs faktiskā ietekme uz ASV tirgus cenām.

Plašākā tiesvedība par citiem jautājumiem turpinās, un nākamie procesuālie termiņi noteikti līdz 2026. gada novembra beigām.

Vai šis izņēmums būtiski saasinās konkurenci ASV saplākšņa tirgū?

19/10/2026

Polijas Valsts meži publicējuši jauno sistēmu, pēc kuras nākamajos divos gados rūpnieciskie pircēji iegādāsies valsts mežos sagatavoto koksni.

Tas ir svarīgi ne tikai administratīvi. Polijas Valsts meži ir valsts galvenais apaļkoksnes piegādātājs, tāpēc to pārdošanas kārtība ietekmē zāģētavu, plātņu ražotāju, celulozes uzņēmumu un citu kokapstrādes uzņēmumu iepirkumu plānošanu.

Jaunā dokumentu pakete nosaka:

• koksnes pārdošanas pamatprincipus 2027.–2028. gadam;
• Meža un koksnes portāla pārdošanas parametrus un noteikumus;
• pārdošanas līgumu un papildu vienošanos paraugus;
• 2027. gada pārdošanas periodus;
• cenu noteikšanas kārtību piedāvājumu pārdošanā un izsolēs.

Praksē tas nozīmē, ka Polijas rūpnieciskie pircēji jau pirms piegāžu sākuma var plānot, kuros kanālos koksne būs pieejama, kad notiks pārdošana un pēc kādiem principiem tiks veidotas cenas.

Nozares publikācijās minēts aptuveni 37,7 miljonu m³ pārdošanas plāns 2027. gadam. Tomēr šo skaitli pašlaik nevajadzētu pasniegt kā neatkarīgi pārbaudītu oficiālu rādītāju, jo publiski pieejamajās Valsts mežu lapās pilna apjomu tabula nav skaidri reproducējama.

Latvijai tas nav tiešs cenu signāls. Taču Polija ir liels reģiona kokapstrādes tirgus, un tās uzņēmumu izejvielu pieejamība var ietekmēt konkurenci gan par koksni, gan gatavās produkcijas noieta tirgos.

Vai prognozējamāka iepirkumu kārtība dos Polijas kokrūpniecībai konkurences priekšrocību?

15/10/2026

Zāģmateriālu tirgus ir vājš. Bet granulas kļūst dārgākas.

Vācijā koksnes granulu vidējā cena septembrī sasniedza €454,21 par tonnu, rēķinot sešu tonnu piegādi.

Tas ir par 6,2% vairāk nekā augustā un aptuveni par 35,6% vairāk nekā 2025. gada septembrī.

Viens no galvenajiem cenu pieauguma iemesliem ir vājš zāģmateriālu tirgus. Samazinoties pieprasījumam, kokzāģētavas zāģē mazāk. Savukārt mazāks ražošanas apjoms nozīmē arī mazāk skaidu, zāģskaidu un citu atlikumu, ko izmanto granulu ražošanā.

Rezultātā veidojas šķietami pretrunīga situācija:

• zāģmateriālu pieprasījums ir vājš;
• kokzāģētavu ražošana samazinās;
• granulu izejvielu piedāvājums sarūk;
• granulu cenas pieaug.

Papildu spiedienu rada apkures sezonas sākums un sezonālā pieprasījuma atgriešanās.

Neraugoties uz sadārdzinājumu, DEPI aprēķinos granulu siltuma cena Vācijā ir aptuveni 9,1 cents par kilovatstundu. Tas ir aptuveni par 48% lētāk nekā siltums no šķidrā kurināmā un par 20% lētāk nekā no dabasgāzes.

Vācijas cenas nevar automātiski attiecināt uz Latviju. Tomēr arī mūsu reģionā granulu ražošana ir cieši saistīta ar kokzāģētavu darbību un pieejamo ražošanas atlikumu apjomu.

Vai mazāka zāģmateriālu ražošana var paaugstināt granulu cenas arī Latvijā?

13/10/2026

Vētras postījumi Lietuvā kļūs par papildu izejvielu biokurināmajam

Pēc augusta vētrām Lietuvas valsts mežos bojāti aptuveni 150 000 m³ koksnes. Tomēr tas nenozīmē, ka viss šis apjoms tiks sadedzināts.

Lielāko daļu paredzēts realizēt kā lietkoksni. Biokurināmā ražošanai tiks novirzīti zari, krūmi, cirsmu atliekas un cita zemākas vērtības koksne, kas radīsies vētras postījumu sakopšanas laikā.

Papildu izejviela Lietuvai ir nepieciešama, jo:

• biokurināmā cena sasniegusi aptuveni €27/MWh — gandrīz par 60% vairāk nekā pirms gada;
• cirsmu atliekas valsts mežu izsolēs maksā €40,42 par kubikmetru, bet malka — €52,03;
• pagājušajā ziemā biokurināmā patēriņš pieauga par 4,8%, un lielākā daļa kāpuma bija janvārī un februārī.

Tāpēc papildu izejvielu tirgū paredzēts nogādāt vēl pirms ziemas lielākā pieprasījuma mēnešiem.

No 2027. gada Lietuva vēlas radīt vēl aptuveni 800 GWh zemākas cenas biokurināmā piedāvājuma. Šis mērķis ietver ne tikai valsts mežu koksni, bet arī investīcijas ražošanā un importu no citām Eiropas Savienības valstīm.

Arī Latvijā vētru radītais bojātās koksnes apjoms jau tuvojas 500 000 m³. Lietuvas piemērs parāda, ka postījumu sakopšana var palielināt enerģētiskās koksnes piedāvājumu, taču vēl nav zināms, vai ar to pietiks cenu kāpuma apturēšanai.

Vai papildu šķeldas apjomi spēs samazināt spiedienu uz apkures izmaksām?

09/10/2026

Gatavojam un apstrādājam materiālus, lai nākamās nedēļas darbi ritētu raiti.

Address

Pasta 47
Jelgava
LV-3001

Telephone

+37126991399

Website

http://cirsmas.lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Cirsmas LV posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.