SIA "LKS birojs"

27/04/2026

DZĪVOKĻU UN KUSTAMAS MANTAS IZĪRĒTĀJIEM GATAVO PĀRSTEIGUMU

Meklējot solītos grozījumus par kapitāla pieauguma nodokļa likmi, uzdūros kādam interesantam likumprojektam, pie kura šobrīd tiek strādāts Ministru kabinetā. Tajā ir daudz kas interesants, tai skaitā arī kādi pārsteigumi dzīvokļu un kustamas mantas izīrētājiem.

NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Izīrējot nekustamo īpašumu vai kustamu mantu, Jums (t.i., fiziskai personai) ir divas iespējas, proti,:

1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai

2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

Lai piemērotu samazināto nodokļa likmi likums paredz, ka Jums ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, informēt par to VID. Bet ko darīt, ja Jūs nokavējāt šo termiņu? Vēl tālajā 2018.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un maksāt no šā ienākuma vien 10% IIN tiek saglabātas arī tad, ja minētais paziņošanas pienākums tiek izpildīts ar nokavēšanos. Galvenais, ka ir paziņots! Ja nē – tad jāmaksā IIN vispārējā kārtībā, tas ir, piemērojot 25,5%!

Izskatās, ka kopš tiem laikiem disciplīna nodokļu maksātāju vidū nav uzlabojusies, bet VID pacietības mēram ir pienācis gals. 😊 Tādēļ (teju pēc 8 gadiem) VID nolēma šo situāciju labot, nedisciplinētos nekustamā īpašuma un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus “sitot pa kabatu”!

PIESPIEDĪS!

Proti, ja šobrīd likums neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja nodokļa maksātājs IR izpildījis likumā noteikto pienākumu – paziņot VID par nereģistrēto saimniecisko darbību (jeb nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izīrēšanu vai iznomāšanu)- taču novēloti, tad turpmāk šī situācija tiks mainīta.

Proti, likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs 5 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas neinformēs VID par paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, tad:

1) līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms vispārējā kārtībā - jeb, piemērojot 25,5% (vai 33%) IIN likmi;

1) Savukārt, ar paziņotās saimnieciskās darbības reģistrēšanas dienu – 10%.

IR ARĪ LABĀS ZIŅAS!

Taču ir arī labās ziņas paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem! Beidzot plānots sakārtot absurdo situāciju IIN piemērošanā atkarībā no noslēgtā līguma veida. Proti, pašlaik, noslēdzot īres līgumu, kas paredz, ka ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām (piemēram, komunālie maksājumi, maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.) tiek veikti DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM, KURŠ TĀLĀK JAU PATS VEIC ŠOS MAKSĀJUMUS, minētie maksājumi TIEK IETVERTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMOS (un secīgi tos arī ir jāapliek ar IIN 10%).

Savukārt, ja īrnieks minētos maksājumus (t.i., komunālos maksājumus par elektrību, gāzi, apkuri, ūdeni utml.) veic tieši pakalpojumu sniedzējiem, minētās summas NETIEK IETVERTAS dzīvokļa īpašnieka saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Likumprojekts paredz, ka personām, kas ir izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos NETIEK IETVERTI ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (piemēram, komunālie maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.). Minētais nozīmē to, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā, ar nodokli APLIEKAMAIS OBJEKTS BŪS TIKAI LĪGUMĀ NOTEIKTĀ NOMAS MAKSA.

Attiecīgi juridiskajai personai, veicot maksājumu telpu nomniekam, kuram ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, IIN ieturējums, būs jāveic tikai no izmaksātās nomas maksas.

Turklāt, tiek paredzēts, ka tiesību norma, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, būs piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri! 😊

Atgādinu, ka tas šobrīd ir vēl tikai likumprojekts, kurš vēl nav sasniedzis Saeimu, taču ļoti ticami, ka pavisam drīz… pavisam, pavisam drīz šī kārtība varētu stāties spēkā!

Taču šīs nav vienīgās ziņas, kuras skars nekustamo īpašumu un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus! Ir vēl! Par to tad nākamajā reizē.

Jūsu Alisa Leskovica

24/04/2026

12/02/2026

Valdes locekļa domājamais ienākums.

Tiklīdz kapitālsabiedrība uzsāk aktīvu saimniecisko darbību un parādās apgrozījums, jautājums par atlīdzību kļūst nevis filozofisks, bet nodokļu tiesību jautājums.
Ja valdes loceklis vada uzņēmumu, pieņem lēmumus un nodrošina tā darbību, normatīvais regulējums pieļauj situāciju, ka ienākums tiek pieņemts par esošu, pat ja tas faktiski nav aprēķināts vai izmaksāts.

Šādu pieeju sauc par domājamā ienākuma piemērošanu. Tā mērķis ir novērst praksi, kur uzņēmuma vadība formāli nesaņem atlīdzību, bet vienlaikus tiek veikta pilnvērtīga komercdarbība.

Kapitālsabiedrības katrs valdes loceklis attiecīgajā gada mēnesī, kad:

》kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un

》kapitālsabiedrības attiecīgā mēneša apgrozījums ir bijis lielāks par 5 minimālo mēneša darba algu apmēru,

ir uzskatāms par darba ņēmēju, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darbu algu, jāveic VSAOI un jāmaksā IIN.

Minimālā mēneša darba alga 2026.gadā ir 780 eiro mēnesī. Ja mēneša apgrozījums (bez pvn) ir lielāks par 780x5 = 3900€, tad jāaprēķina 212.16 VSAOI un 198.90 IIN.

08/12/2025

‼️🚛 Detalizētāks skaidrojums par vinjetēm - izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā 🚛

12/11/2025

Parasti līgumsods tiek atrunāts abu pušu noslēgtajā līgumā (piem. sadarbības līgums). Tas ir sods par jebkāda veida līguma parkāpumu (neizpildi, novēlošanos, nepienācīgu izpildi).

■ Ja līgumā nav atrunāts punkts par līgumsodu, tad to nevarēs lūgt piedzīt no parādnieka.

■ Līgumsods var tikt noteikts kā konkrēta summa vai tas var tikt izteikts procentu veidā.

Līgumiskie nokavējuma procenti arī parasti tiek atrunāti līgumā. Tā ir kompensācija par maksājumu kavēšanu.

■ Ja līgumā nav iekļauts punkts par nokavējuma procentu piemērošanu, tad tos nevar lūgt piedzīt.

■ Nokavējuma procentu apjoms nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu.

■ Ja abas līguma puses nav vienojušās par konkrētu nokavējuma procentu apmēru, tiek piemērots Civillikuma 1668.3 pantā noteiktais jeb vispārējais nokavējuma procentu apmērs, kas ir 6% gadā.

28/10/2025

Svarīgs precedents: Apgabaltiesa apstiprina – nevar sodīt par VID pieprasītu dokumentu neiesniegšanu, ja tie neeksistē

✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu.

✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore.

✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu.

✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi:
1. Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē.
2. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus.
3. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu.
Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta.

✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi:
• Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus.
• Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt.
• Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt".

✔️ Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.

01/09/2025

❗ EDS lietotājiem gaidāmas pārmaiņas ❗

🔒 Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram:

✅ Smart-ID (kvalificētā versija);
✅ elektroniskā identifikācijas karte (eID);
✅ drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile);
✅ noteiktu internetbanku autentifikācija.

🌍 Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un EMDAS lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

📢 Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām.

🔗 Plašāk lasi: https://bit.ly/4mDCBm1

30/07/2025

30/07/2025

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par transportlīdzekļi, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2009.gada 1.janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora maksimālo jaudu, maksā atbilstoši tā motora maksimālajai jaudai kilovatos (kW) šādā apmērā:

1. līdz 110 kW - 33 eiro mēnesī;
2. no 111 kW līdz 130 kW - 0.3 eiro par katru kW mēnesī;
3. no 131 kW līdz 150 kW - 0.35 eiro par katru kW mēnesī;
4. no 151 kW līdz 200 kW - 0.5 eiro par katru kW mēnesī;
5. virs 200 kW - 0 7 eiro par katru kW mēnesī.

Par elektromobiļiem nodoklis ir 15 eiro mēnesī, par hibrīdautomobiļiem, kuriem elektroenerģiju var iegūt, pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam - 25 eiro mēnesī.

Par pārējiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti līdz 2009.gada 1. janvārim, nodoklis ir 60 eiro mēnesī.

28/07/2025

Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025.gada 1.jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē "Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā" (16). Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās.

Если работодатель выплачивает заработную плату наличными, то с 1 июля 2025 года работодатель обязан сделать отметку на каждого работника в графе "доход от трудовой деятельности, выплаченный наличными" (16). Если заработная плата выплачивается только в безналичной форме, порядок заполнения не меняется.