11/05/2026
CIK BIEŽI VAJAG IZRAKSTĪT RĒĶINU?
Nesen VID publicēja uzziņu par to cik bieži vajag izrakstīt rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem. Jautājums radās sakarā ar zemes nomas līgumiem, kas tiek slēgti uz 12 (un atsevišķos gadījumos arī uz 60) mēnešiem ilgu periodu. Proti, vai ņemot vērā to, ka nomas pakalpojums tiek sniegts ilgstoši, ir pieļaujams izrakstīt rēķinu 1 reizi gadā par visu 12 mēnešu nomas periodu?
VID ATBILDE
VID secināja, ka grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti NEREGULĒ attaisnojuma dokumentu (rēķina) IZRAKSTĪŠANAS BIEŽUMU. Proti, ne Grāmatvedības likums, ne citi grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti NEIEROBEŽO attaisnojuma dokumentu izrakstīšanu par ilgāku pakalpojuma sniegšanas periodu. Turklāt Grāmatvedības likuma 13.pantā – kas noteic, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti ir iegrāmatojumi pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc attaisnojuma dokumenta saņemšanas – nosaka šo attaisnojuma dokumentu IEGRĀMATOŠANAS TERMIŅU, nevis to izrakstīšanas termiņu.
Tomēr rēķinu izrakstīšanas biežumu ierobežo PVN likums… Tādēļ, ja esat PVN maksātājs, tad uz Jums attiecās sekojošie termiņi.
PVN RĒĶINS
VID norāda, ka atbilstoši PVN likumam nodokļa rēķinu izraksta par noteiktu periodu, kurš nav ilgāks attiecīgi par vienu mēnesi, sešiem mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Tāpēc viena nodokļa rēķina izrakstīšana par 12 mēnešu periodu IR PIEĻAUJAMA, bet tikai par noteiktiem pakalpojumiem un ja:
1)šos pakalpojumus SNIEDZ CITAS DALĪBVALSTS NODOKĻA MAKSĀTĀJS (vai trešās valsts nodokļu maksātājs); un
2) PVN (atbilstoši PVN likuma 88. un 89.pantam) PAR ŠIEM PAKALPOJUMIEM MAKSĀ PAKALPOJUMU SAŅĒMĒJS; un
3) pakalpojums tiek sniegts pastāvīgi ilgstošā periodā, kas pārsniedz vienu gadu:
Pie šādiem pakalpojumiem ir pieskaitāmi:
1) biļešu iegāde kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes);
2) ar nekustamo īpašumu saistītie pakalpojumi, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojums;
3) citi pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta pirmo daļu (t.i., pakalpojuma sniegšanas vieta parasti ir tur, kur atrodas pakalpojuma saņēmējs, nevis pakalpojuma sniedzējs; tipiski B2B pakalpojumiem).
Savukārt gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts pastāvīgi ilgstošā periodā, tai skaitā nekustamā īpašuma nomas pakalpojums, bet uz to neattiecas neviens no iepriekš minētajiem gadījumiem, tad pakalpojuma sniegšanas periods NEDRĪKST BŪT ILGĀKS PAR SEŠIEM MĒNEŠIEM, līdz ar to nodokļa rēķins ir jāizraksta ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Tas nozīmē, ka 12 mēnešu periodā ir jāizraksta vismaz divi nodokļa rēķini.
UN JA ŠĪ KĀRTĪBA NETIEK IEVĒROTA? KAS NOTIEK AR PRIEKŠNODOKLI?
Izskatāmajā gadījumā nomas pakalpojuma sniedzējs bija Latvijas uzņēmums, tādēļ tas neatbilda tiem izņēmuma gadījumiem, kad rēķinu var izrakstīt arī retāk par reizi sešos mēnešos. Tomēr tas rada jautājumus – kas būs, ja rēķins tiks izrakstīts retāk? Vai VID būs tiesīgs šāda rēķina saņēmējam liegt atskaitīt priekšnodokli?
Šajā sakarā ir vērts minēt, ka līdzīgu jautājumu nesen izskatīja Eiropas Savienības tiesa. Lieta gan skāra jautājumu par preču piegādēm ES (nevis pakalpojuma sniegšanu). Tomēr tas nemaina lietas būtību, it sevišķi tāpēc, ka attiecībā uz preču piegādēm rēķinu jāizsniedz ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas ir pēc mēneša, kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.
Proti, nodokļu administrācija veica kāda uzņēmuma auditu, kura laikā konstatēja, ka uzņēmums PVN deklarēja rēķinus par preču iegādēm ES, kas notika vairāk kā 3-5 gadus pirms rēķina saņemšanas. Lai arī tā nebija uzņēmuma vaina, ka piegādātājs tik novēloti izrakstīja rēķinus, nodokļu administrācija uzskatīja, ka rēķina saņēmējam nav tiesības atskaitīt priekšnodokli par tik sen piegādātām precēm. Arī PVN deklarāciju korekcijas periods bija sen beidzies.
Tomēr Eiropas Savienības tiesa nepiekrita šādai formālai pieejai, uzskatot, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli rodas tikai tad, kad prece tika piegādāta un izsniegts rēķins (arī tad, ja rēķins tika izrakstīts novēloti). Proti, tiesa norādīja, ka:
1) PVN neitralitātes pamatprincips prasa, lai tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN tiktu atzītas, pat ja nodokļa maksātāji nav izpildījuši noteiktas formālas prasības.
2) Tiesību atskaitīt PVN par preču iegādēm Kopienas iekšienē izmantošana taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs, rīkojoties labticīgi, faktiski ir saņēmis rēķinus, kas nepieciešami šo tiesību īstenošanai, atbilst PVN direktīvai un PVN neitralitātes principam. Tas tā ir pat tad, ja šis taksācijas periods ir vēlāks par periodu, kurā šīs iegādes ir veiktas, un ja tiesību uz PVN atskaitīšanu īstenošana notiek pēc termiņa, kurā varēja labot deklarāciju;
3) Tiesības uz PVN atskaitīšanu nevar atteikt tikai tādēļ, ka tās ir īstenotas taksācijas periodā, kas ir vēlāks par laikposmu, kurā tika veiktas preču iegādes Kopienas iekšienē, ja nodokļa maksātājs iepriekšējos taksācijas periodos NAV VARĒJIS IZMANTOT TIESĪBAS UZ NODOKĻA ATSKAITĪŠANU, JO VIŅA RĪCĪBĀ NAV BIJUŠI ŠO TIESĪBU ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMIE RĒĶINI.
Tādēļ nav izslēgts, ka VID varētu nepatikt šādi rēķini, tomēr ziniet, ka tiesas ieskatā labticīgam preču saņēmējam liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nevar.
Jūsu Alisa
