LudBerks Finance

11/11/2025

SAISTĪTIE UZŅĒMUMI NU VAR OFICIĀLI SĀKT UZTRAUKTIES!

Saeima vakar trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā, kas būtiski maina transfertcenu dokumentācijas kārtību.

Turpmāk uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar saistītām personām, būs obligāti jāiesniedz VID kontrolēto darījumu pārskats.

Līdz šim uzņēmumi transfertcenu dokumentāciju varēja sagatavot un glabāt pie sevis — iesniedzot to tikai pēc VID pieprasījuma, taču šī pieeja VAIRS NEBŪS IESPĒJAMA!

Par to, kas tieši mainās un kāpēc saistītie uzņēmumi (un ne tikai uzņēmumi, bet arī saistītās personas) var sākt uztraukties - lasiet manas kolēģes, RockBridge Legal juristes, Gabriellas Sandleres-Petrovas rakstā (saiti meklē komentāros).

Jūsu Alisa

17/10/2025

VAI JAUNĀ PVN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA IR LAMATAS?

Saņēmu vairākus zvanus no cilvēkiem, kuri sašutuši par no VID saņemto vēstuli ar lūgumu samaksāt PVN. Lai arī katrs dara ko citu (kurš iznomā savu dzīvokli Booking, kurš tirgo preci Etsy platformā), visus vieno viena kopīga detaļa.

Proti, sev piederošu īpašumu viņi iznomā Booking (vai tirgo preces platformās) jau ļoti sen - gadiem ilgi. Tomēr to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (t.i., Latvijā), piemēram, Facebook, Google, Booking, AirBnB, u.c., ir jāmaksā PVN no pirmā centa, viņi uzzināja tikai nesen. Secīgi, arī to, ka gadiem ilgi netika pildīts likumā noteiktais pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un visiem ar PVN apliekamajiem darījumiem (preču piegādei, pakalpojumu sniegšanai u.c.) bija jāpiemēro PVN un tas jāmaksā budžetā, viņi arī uzzināja tikai nesen.

Tādēļ ir liela neizpratne un sašutums par to, kāpēc tagad, kad viņi beidzot atnāca uz VID, lai saņemtu ĪPAŠO PVN numuru, kas ļauj viņiem nomaksāt PVN tikai par šiem Google, Booking, Etsy, AirBnB u.c. saņemtajiem pakalpojumiem, nereģistrējoties kā “parastajam” PVN maksātājam ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem, VID pieprasa samaksāt PVN arī par iepriekšējiem gadiem.

Sašutumu pastiprina arī sociālajos tīklos publicētie raksti. Vieni raksta par to, ka VID, pieprasot samaksāt nenomaksāto PVN par iepriekšējiem gadiem, izpilda politiskās izrēķināšanās pasūtījumu. Citi raksta, ka VID nepamatoti “soda” tūrisma industrijā strādājošos; vēl citi – par to, ka VID rīkojas prettiesiski, pieprasot samaksāt PVN ar atpakaļejošu datumu.

Varbūt der visiem izelpot un paskatīties uz šo situāciju no cita skatu punkta? 😊

PAR KO IR JEZGA?

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un kā tāda ir uzņēmusies pildīt noteiktas saistības, tostarp transponēt savos nacionālajos tiesību aktos PVN Direktīvu. PVN likumā noteiktais pienākums saimnieciskās darbības veicējiem samaksāt PVN par saņemtajiem pakalpojumiem no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā (piemēram, no Booking, AirBnB, u.c.), izriet no PVN Direktīvas. Turklāt, šī PVN Direktīvas norma tika transponēta PVN likumā jau ļoooooooti sen.

Secīgi problēma nav likumā, bet gan tajā, ka ir personu grupa, kas vienkārši nezināja, ka viņiem ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā kopš brīža, kad viņi pirmo reizi saņēma šādus pakalpojumus.

Vai Latvija var atteikties pildīt savas saistības un atteikties no “tik neērtās” PVN likuma normas? Nē, nevar!

Lai tūrismā strādājošām personām (un ne tikai) nebūtu jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā (pirms reģistrācijas sliekšņa EUR 50 000 sasniegšanas tikai tāpēc, ka ir iegādāta reklāma Google), no 2025.gada 1.jūlija spēkā ir ĪPAŠA KĀRTĪBA reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, ja saimnieciskās darbības veicējs saņem šādus pakalpojumus no citas dalībvalsts vai trešās valsts nodokļa maksātāja, kas neveic darbību Latvijā.

Tā paredz, ka PIRMS tiek saņemts pakalpojums no citas dalībvalsts vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas personas (piemēram, Google, Facebook, Booking, AirBnB vai citus), saimnieciskās darbības veicējam jāsniedz VID reģistrācijas iesniegums.

VID 5 darba dienu laikā izskatīs iesniegumu un reģistrēs (vai arī nereģistrēs) saimniecisko darbības veicēju PVN maksātāju reģistrā, piešķirot ĪPAŠU PVN reģistrācijas numuru. Šo ĪPAŠO PVN reģistrācijas numuru saimnieciskās darbības veicējs var izmantot tikai, lai nodeklarētu un samaksātu PVN par iepriekš minētajiem pakalpojumiem (nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā ar visām no tā izrietošām sekām). Lai to izdarītu viņam ir jāiesniedz īpašs paziņojums par nodokļa samaksu līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Minētais ĪPAŠAIS PVN numurs nedod saimnieciskās darbības veicējam tiesības atskaitīt samaksāto PVN par iegādātiem pakalpojumiem un preču piegādēm. Taču arī saimnieciskās darbības veicēja sniegtos pakalpojumus vai preču piegādes viņš var neaplikt ar PVN!

Uzskatu, ka tas ir ļoti labs risinājums visiem! Tā sakot, vilks ir paēdis un kaza dzīva.

BET PARĀDS TA PALIEK

Augstākās tiesas Senāts jau vairākkārtīgi skaidroja, ka nodokļa PARĀDS RODAS BRĪDĪ, kad persona neizpilda savu pienākumu samaksāt nodokli LIKUMĀ NOTEIKTĀ TERMIŅĀ (nevis no brīža, kad VID pieņem lēmumu, ar kuru uzliek pienākumu samaksāt nodokli). Proti, tas, ka VID nav kādu “pieķēris aiz rokas”, nebūt nenozīmē, ka šai personai nav nodokļa parāda pret valsti.

Problēmu rada fakts, ka daudzi saimnieciskās darbības veicēji (kuru veiktie darījumi nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni, bet kuriem ir pienākums samaksāt PVN par saņemtajiem iepriekš minētajiem pakalpojumiem) ir gatavi sākt maksāt PVN tikai par NĀKOTNĒ saņemtajiem pakalpojumiem no Booking, AriBNB, uc., taču neviens nav gatavs samaksāt iepriekš NESAMAKSĀTO (!) PVN par iepriekšējiem periodiem. Bet parāds ta paliek…

Vai VID rīkojas prettiesiski, lūdzot saimnieciskās darbības veicējiem samaksāt šo parādu par iepriekšējiem periodiem? Nē! Galu galā likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Turklāt bez tiem “kas nezināja” , ka ir jāmaksā PVN, ir daudzi tādi, kas “zināja” un šo PVN maksāja.

Vai VID soda tieši konkrētas personas vai tūrismā strādājošas personas? Nē! Šī prasība maksāt PVN attiecās uz visiem. Tādēļ nodokļu parādu piedošana konkrētām personām vai nozarēm radīs jautājumus par (neatļautu?) valsts atbalstu.

Vai VID rīcība, aicinot saimnieciskās darbības veicējus (kas tagad pieteikušies ĪPAŠAJAM PVN NUMURAM) samaksāt PVN parādu par iepriekšējiem gadiem, atturēs pārējos no pieteikšanās šādam īpašajam PVN numuram un secīgi ATTURĒS NO PVN MAKSĀŠANAS PAR SAŅEMTAJIEM PAKALPOJUMIEM (kā Google, Booking u.c.) ARĪ TURPMĀK – JĀ! DIEMŽĒL, BET JĀ! Vienlaikus VIDam nepietiks kapacitātes, lai visus šos saimnieciskās darbības veicējus izķert.

Tādēļ šeit nav vienkāršas atbildes. Šeit pēc būtība ir tikai diskusija par to, vai piedot nodokļa parādu tiem, kas nezināja, ka viņiem ir jāreģistrējas un jāmaksā PVN. Un kā būt ar tiem kas zināja un kas maksāja?

Kādas Jūsu domas par šo?

Jūsu Alisa

09/10/2025

SVARĪGI! “SAISTĪTĀM PERSONĀM” PLĀNO NEPATĪKAMU PĀRSTEIGUMU

Dārgo lasītāj! Es ļoti reti pārpublicēju citu kolēģu viedokļu rakstus, tomēr šī ir ziņa, ar kuru noteikti vēlos dalīties. Tā skar visus, kas atbilst “saistīto personu” definīcijai un secīgi uz kurām ir attiecināmas likuma prasības transfertcenu jomā. Proti, tas skar mātes un meitas sabiedrības, fiziskās personas, kurām tieši vai pastarpināti pieder vairāk nekā 50 % no komercsabiedrības pamatkapitāla; personas, kurām pieder balsu vairākums komercsabiedrību valdēs; un vēl daudzas citas likumā norādītās personas, kuras tiek uzskatītas par “saistītām”.

Minētā raksta autore ir RockBridge Legal advokātu biroja juriste un transfertcenu speciāliste – Gabriella Petrova-Sandlere. Ņemot vērā, ka Gabriellai ir vairāk kā piecu gadu pieredze transfertcenu dokumentu izstrādē, tad viņas eksperta viedokļa skatījums uz topošajiem grozījumiem transfertcenu jomā ir īpaši nozīmīgs un svarīgs.

Jūsu Alisa

Raksta autors: Gabriella Petrova Sandlere, RockBridge Legal juriste

KONTROLĒTO DARĪJUMU PĀRSKATS – JAUNS SLOGS, NEVIS UZLABOJUMS TRANSFERTCENU JOMĀ

Likumprojekts, ar kuru paredzēts papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantu ar jaunu 9.¹ daļu, šobrīd ir virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 2025. gada 14. oktobrim. Ņemot vērā līdzšinējo virzības tempu un atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, izmaiņu pieņemšana ir ļoti ticama, un ir ļoti ticams, ka šīs izmaiņas mūs gaida jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tātad – jārīkojas ātri.

Ar grozījumu tiek ieviests jauns jēdziens – kontrolēto darījumu pārskats, kas definēts kā transfertcenu dokumentācija strukturētu datu formā. Šādā pārskatā paredzēts iekļaut informāciju par kontrolēto darījumu veidu, virzienu, kopsummu, darījuma partneri, izmantoto tirgus cenas noteikšanas metodi, kā arī salīdzināmo datu avotiem un tirgus cenas rādītājiem.

DATU DUBLĒŠANĀS UN ADMINISTRATĪVAIS SLOGS

Formāli, piedāvātās izmaiņas un lika redakcija izskatās korekta, tikai tās praktiskā nozīme ir apšaubāma. Latvijā jau pastāv detalizētas prasības transfertcenu dokumentācijai – vietējais ziņojums (local file) ietver tieši to pašu informāciju, tikai to var iesniegt WORD vai PDF formā. Līdz ar to rodas pamatots jautājums – kāda ir šādas normas pievienotā vērtība?

Faktiski tiek radīts pienākums, kas dublē esošo dokumentāciju, tikai pieprasot to citā datu formātā. Tas nozīmē papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuriem būs jāpielāgo grāmatvedības un IT sistēmas, lai esošo informāciju pārveidotu atbilstoši jaunajam formātam.

Šo risinājumu nevaru saukt par inovāciju transfertcenu uzraudzībā, jo:

1) informācijas saturs būtiski nemainās;

2) uzraudzības kvalitāte neuzlabojas – Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau šobrīd var pieprasīt šos pašus datus no esošās dokumentācijas;

3) uzņēmumiem pieaug atbilstības izmaksas bez reāla ieguvuma.

Ja mērķis patiešām būtu procesu digitalizācija, normai vajadzētu aizstāt esošo vietējo dokumentāciju ar strukturētu datu formu. Taču šobrīd paredzēts, ka abi pienākumi pastāvēs paralēli, radot dublēšanos un neskaidrību par to, kuram dokumentam ir prioritāte.

NEPIETIEKAMA SKAIDRĪBA PAR MĒRĶI

No normatīvo aktu viedokļa trūkst skaidra mērķa pamatojuma – kā tieši šī informācijas strukturēšana uzlabos transfertcenu risku uzraudzību? Ja iecere ir automatizēta datu analīze VID līmenī, tad šādam solim būtu jāseko ar detalizētu tehnisko specifikāciju, datu formāta aprakstu un pārejas mehānismu. Pašlaik no normas teksta tas nav nolasāms. Bez šiem skaidrojumiem norma drīzāk izskatās pēc formāla soļa, kas rada birokrātisku pienākumu, nevis pēc reāla uzlabojuma nodokļu administrēšanā.

UZŅĒMUMU SKATĪJUMS: VĒL VIENS PIENĀKUMS BEZ REĀLA IEGUVUMA

No uzņēmumu perspektīvas šī norma nozīmē vēl vienu prasību, kas palielina sagatavošanās izmaksas un dublē jau sniegto informāciju. Tā nerada lielāku nodokļu caurskatāmību vai vienkāršību, bet gan risku, ka uzņēmumi nonāks situācijā, kur vieni un tie paši dati būs jāsagatavo vairākos dažādos formātos. Tas īpaši apgrūtina uzņēmumus ar ierobežotiem resursiem un sarežģītām starptautiskām struktūrām.

POLIJAS PIEREDZE

Līdzīga prasība jau vairākus gadus pastāv Polijā, kur nodokļu administrācija ieviesa elektronisku transfertcenu ziņojumu (TPR). Polijas piemērs skaidri parādīja, ka, lai arī šāds formāts teorētiski atvieglo datu apstrādi valsts pusē, tas būtiski palielina slogu uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem nācās ieguldīt ievērojamus resursus datu pārstrukturēšanā, un kļūdu risks pieauga, jo jebkura neatbilstība starp TPR datiem un vietējo transfertcenu dokumentāciju tika traktēta kā potenciāls pārkāpums.

Rezultātā Polijas pieredze demonstrē, ka šāda pieeja nav efektīva, ja netiek ieviesta kopā ar sistēmisku vienkāršošanu – piemēram, ja strukturētais pārskats neaizstāj, bet tikai papildina esošo dokumentāciju. Līdzīga situācija veidojas arī Latvijā, kur likumprojekta redakcija paredz paralēlu pastāvēšanu gan vietējai transfertcenu dokumentācijai, gan jaunajam kontrolēto darījumu pārskatam.

KO TAS NOZĪMĒ PRAKSĒ?

Transfertcenu regulējums paredz diferencētu pieeju – uzņēmumiem, kuru kontrolēto darījumu kopsumma pārsniedz 250 000 EUR, bet nepārsniedz 5 miljonus EUR, bija pienākums transfertcenu dokumentāciju sagatavot, taču iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam tikai pēc tā pieprasījuma, proti, 30 dienu laikā. Līdz ar to praksē daudzi uzņēmumi dokumentāciju sagatavoja tikai tad, kad VID jau bija uzsācis pārbaudi vai lūdzis to iesniegt.

Ieviešot kontrolēto darījumu pārskatu, šī pieeja būtiski mainās. Strukturēto datu pārskats būs jāsniedz proaktīvi – neatkarīgi no tā, vai VID ir izteicis pieprasījumu vai nē. Citiem vārdiem sakot, šī norma būtībā padara transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu obligātu visiem uzņēmumiem, kuru darījumu apjoms pārsniedz noteikto slieksni.

Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri līdz šim uzskatīja transfertcenu dokumentāciju par “rezerves” materiālu, kas jāgatavo tikai pēc nepieciešamības, tagad būs spiesti šo dokumentāciju sagatavot laikus gan ierastajā, gan strukturēto datu formātā.

SECINĀJUMI

Likumprojekta virzība otrajā lasījumā liecina, ka izmaiņu pieņemšana ir tikai laika jautājums. Taču to saturs drīzāk rada papildu birokrātisku pienākumu, nevis veicina digitalizāciju vai efektivitāti. Ja mērķis patiešām ir modernizēt transfertcenu uzraudzību, tad nepieciešams vienots elektronisks risinājums, kas aizstāj esošo dokumentāciju, nevis to dublē. Pretējā gadījumā “kontrolēto darījumu pārskats” kļūs par vēl vienu simbolisku regulējumu, kas labi izskatās uz papīra, bet praksē tikai palielina administratīvo slogu.

25/09/2025

GAIDĀMA UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA REFORMA?

Domāju, ka katram ir pazīstama panikas sajūta, kas pārņem, kad kāds sāk ar uzrunu: “Tu tikai neuztraucies…” 😊 Tomēr pirms paturpinām par gaidāmiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, aicināšu neuztraukties un elpot dziļi! Lai arī šobrīd ir pārāk daudz neskaidrību, tomēr tās vairāk ir labās ziņas, nevis otrādi! 😊

KĀDAS IZMAIŅAS TIEK PLĀNOTAS UIN LIKUMĀ?

Nupat kļuva zināms, ka Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredzēs, ka, sākot ar 2026.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājam (tātad uzņēmumam), kura DALĪBNIEKI IR TIKAI FIZISKAS PERSONAS, sadalot peļņu dividendēs, būs iespēja izvēlēties piemērot ALTERNATĪVU uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Izvēloties šo ALTERNATĪVO ienākuma nodokļa likmi, no šiem dalībniekiem (FIZISKĀM PERSONĀM) izmaksājamām dividendēm uzņēmumam būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 6 procentu apmērā.

Līdzīga satura grozījumus Ministru Kabinets uzdeva veikt arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

VAI ŠĀ BRĪŽA KĀRTĪBU PLĀNOTS ATCELT?

Lai arī likumprojekts vēl nav pat izstrādāts, tomēr, cik man zināms, neviens neplāno atteikties no šā brīža UIN piemērošanas kārtības. Kā iepriekš UIN maksāšana tiks atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiks sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Nodoklis (jeb UIN 20/80) kā iepriekš būs maksājams tikai uzņēmuma līmenī. Proti, ja Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks saņem no Latvijas uzņēmuma dividendes, par kurām Latvijā ir samaksāts UIN, tad viņam kā iepriekš neradīsies pienākums par saņemtajām dividendēm maksāt arī IIN.

Tādēļ to uzņēmumu “dzīvē”, kuriem dalībnieki ir NE TIKAI FIZISKAS PERSONAS, bet arī juridiskas personas, nekas būtiski nemainīsies.

Savukārt tiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir TIKAI FIZISKAS PERSONAS, tiks piedāvāta izvēles iespēja:

1)Vai nu izvēlēties ESOŠO UIN sistēmu (t.i., uzņēmums maksā UIN 20% (jeb precīzāk 20/80) ; bet dalībnieks 0% IIN);

2) Vai arī izvēlēties ALTERNATĪVO UIN sistēmu (t.i., ka uzņēmums maksā UIN 15%, bet dalībnieks 6% IIN).

KĀPĒC TAS IR VAJADZĪGS?

Par šādu grozījumu nepieciešamību tiek runāts jau ilgstošāku laiku. Vēl nesen rakstīju rakstu “Kāpēc Latvija ir labāka par Spāniju?” (saiti meklē komentāros). Šajā rakstā aprakstīju problēmu, ar kādu saskaras Latvijas uzņēmumu dalībnieki – fiziskas personas - kas ir citu valstu nodokļu rezidenti.

Proti, agrāk tika maksāts 15% UIN uzņēmuma līmenī un 10% IIN tika ieturēts no dalībnieka dividenžu izmaksas brīdī. Kopā 25%. Tādēļ dalībnieki (Latvijas nerezidenti), veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli varēja samazināt par Latvijā samaksāto 10% IIN.

Tagad (vairumā gadījumos) nodoklis tiek maksāts tikai uzņēmuma līmenī (tas ir, UIN 20/80 maksā tikai uzņēmums; savukārt dalībnieks par saņemtajām dividendēm IIN nemaksā). Kopā 25% (efektīvā likme). Tikai, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par Latvijā samaksāto IIN šis dalībnieks nevar – jo tāds netika maksāts. Rezultātā kopējais nodokļu slogs dalībniekiem – nerezidentiem – (ieskaitot uzņēmuma samaksāto UIN) ir lielāks nekā dalībniekiem, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti.

Noteikti daudzi vaicās, vai tad maksājamo IIN nevar samazināt par Latvijā samaksāto UIN? Nē, nevar!

ALTERNATĪVĀ UIN sistēma ļaus mazināt šo problēmu. Proti, izvēloties šo alternatīvo UIN maksāšanas kārtību, Latvijas nerezidenti varēs samazināt savā valstī maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli par Latvijā samaksāto IIN 6% apmērā.

JAUTĀJUMI, UZ KURIEM ŠOBRĪD VĒL NAV ATBILŽU

Pašlaik man nav atbilžu uz daudziem jautājumiem (jo vēl ir jāsagaida likumprojekts).

Pirmkārt, nav skaidrs, vai ALTERNATĪVAI UIN likmei 15% arī tiks piemēroti koeficienti (efektīvo likmi padarot lielāku, līdzīgi kā tas ir ar šā brīža UIN likmi 20% - piemērojot 0,8 koeficientu, efektīvā likme ir 25%)?

Otrkārt, nav skaidrs vai, izvēloties ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību, kopējais nodokļa slogs (UIN + IIN) būs augstāks nekā, izvēloties šā brīža UIN maksāšanas kārtību? Šobrīd primšķietami tā šķiet, taču, pirms izdarīt jebkādus secinājumus par iespējamu diskrimināciju, būtu labi tomēr sagaidīt grozījumus. 😊

Treškārt, vai un kādā periodā varēs mainīt izvēlēto UIN maksāšanas kārtību?

Ceturtkārt, vai ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību vajadzēs piemērot visiem vai tikai atsevišķiem dalībniekiem (kas to vēlēsies). Pirmšķietami, viena kārtība būtu jāattiecina uz visiem.

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēs saņemsim jau pavisam drīz (tomēr Ziemassvētki un Jaunais gads jau tuvojas)! 😊 Tādēļ vēl mazliet jāpaciešās…

Jūsu Alisa

06/08/2025

🔔 No 2025. gada 1. jūlija stājas spēkā īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

✅ Ja atbilsti noteiktiem kritērijiem, vari brīvprātīgi pieteikties un izmantot īpašu reģistrācijas kārtību VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā.

📊 Jaunā kārtība ļauj vienkārši administrēt un samaksāt PVN. Šajā kārtībā reģistrētās personas maksā PVN tikai atsevišķos gadījumos — par saņemtajiem pakalpojumiem un/vai iepirktajām precēm, bet PVN nav jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem no pakalpojumu vai preču pārdošanas.

👉 Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga izvēle.

🔗 Plašāk lasi - https://bit.ly/4lG8bz0

25/07/2025

Svarīga informācija

Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam ?

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Lai gan mērķis – cīņa ar ēnu ekonomiku – ir cēls, šādu tehnoloģiju pielietošana rada virkni nopietnu juridisku un praktisku risku gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu izpēti, lai jūs sagatavotu potenciālajiem izaicinājumiem.
Runa ir par "Cellebrite" – kompāniju, kas visā pasaulē pazīstama ar saviem digitālās izlūkošanas risinājumiem, kurus galvenokārt izmanto tiesībsargājošās iestādes noziegumu izmeklēšanā. Šī raksta mērķis ir apskatīt, kādas ir šīs sistēmas reālās spējas un kādi ir galvenie riski, ar kuriem var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs.

✔️ Kam Spēj Piekļūt "Cellebrite" Sistēma? "Cellebrite" nav vienkārša programma. Tā ir jaudīga digitālās izmeklēšanas platforma, kas spēj veikt visaptverošu datu analīzi no dažādiem avotiem. Tās spējas ietver:
✅ Datu ieguvi no fiziskām ierīcēm: Sistēma spēj iegūt datus no mobilajiem tālruņiem, datoriem, ārējiem cietajiem diskiem un citām datu uzglabāšanas ierīcēm. Tas ietver dzēstos ziņojumus, zvanu vēsturi, fotogrāfijas, dokumentus un aplikāciju datus, pat ja tie ir aizsargāti ar paroli vai šifrēti.
✅ Sociālo mediju un interneta izpēti: Izmantojot tādus rīkus kā "Smart Search", platforma var automātiski apkopot un analizēt publiski pieejamu un atsevišķos gadījumos arī slēgtu informāciju no sociālajiem tīkliem (Facebook, Instagram, TikTok u.c.), interneta forumiem un citām vietnēm. Tā var veidot personu profilus, analizēt kontaktus un dzīvesveidu, meklējot neatbilstības starp deklarētajiem ienākumiem un reālo patēriņu.
✅ Kriptovalūtu darījumu analīzi: Ar specializētu rīku "Crypto Tracer" palīdzību sistēma spēj analizēt blokķēdes darījumus. Tā var identificēt darījumu ķēdes, piesaistīt tās konkrētām personām vai biržām un novērtēt ar darījumiem saistītos riskus, tādējādi cenšoties deanonimizēt personas, kas izmanto kriptovalūtas.
Būtībā, šī tehnoloģija VID rokās nodotu instrumentu, kas ļautu izveidot detalizētu personas vai uzņēmuma digitālo portretu, analizējot praktiski visas pēdas, ko mēs atstājam digitālajā vidē.

✔️ Kā VID Varētu Izmantot Jauno Sistēmu Praksē? Lai saprastu, kā "Cellebrite" tipa sistēma varētu tikt integrēta VID darbā, ir svarīgi aplūkot visu nodokļu kontroles procesu kā ķēdi, kas sastāv no vairākiem posmiem. Šī tehnoloģija netiks izmantota "uz labu laimi" pret nejauši izvēlētiem nodokļu maksātājiem. Tās pielietojums, visticamāk, būs loģisks turpinājums jau esošajām datu analīzes metodēm. Lūk, iespējamais darbību algoritms čatros soļos:

✅ 1. Solis: riska analīze un mērķu atlase. VID jau šobrīd izmanto sarežģītas riska analīzes sistēmas, lai identificētu personas un uzņēmumus ar augstu nodokļu nenomaksas risku. Jaunā sistēma varētu šo procesu pacelt jaunā līmenī, automātiski "barojoties" no daudz plašāka datu apjoma:
• Publiskie dati: Sistēma varētu sistemātiski uzraudzīt sludinājumu portālus (auto, nekustamie īpašumi), sociālos tīklus (Instagram, Facebook), meklējot neatbilstības starp personas publisko tēlu (dārgi ceļojumi, luksusa preces, piedāvātie pakalpojumi) un tās oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
• Trešo pušu dati: Apkopojot informāciju, ko VID jau saņem no bankām, tiešsaistes platformām un citām iestādēm, sistēma meklētu anomālijas – piemēram, regulārus ienākumus bankas kontā no neskaidra avota.
• Iekšējie dati: Šie dati tiktu salīdzināti ar informāciju VID datubāzēs – iesniegtajām deklarācijām, nomaksātajiem nodokļiem, ziņām par darba vietām utt.
Rezultātā tiktu izveidots "sarkano karogu" saraksts – personas un uzņēmumi, kuru darbība prasa padziļinātu uzmanību.

✅ 2. Solis: digitālā profila izveide un sākotnējā izpēte. Kad mērķis ir identificēts, sistēma varētu tikt izmantota, lai izveidotu detalizētu digitālo profilu, vēl neķeroties pie personas privāto ierīču analīzes. Šajā fāzē tiktu apkopota un strukturēta visa pieejamā informācija, lai savāktu pietiekami daudz netiešu pierādījumu un pamatotu nepieciešamību uzsākt nopietnāku izmeklēšanu.

✅ 3. Solis: Pierādījumu Iegūšana (Kriminālprocesa Ietvaros). Šis ir solis, kurā "Cellebrite" jauda izpaužas vistiešākajā veidā, bet tas ir iespējams tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, kad VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir ieguvusi tiesneša sankciju kratīšanai un datu izņemšanai. Piemēram, ja tiek ierosināts kriminālprocess par algu maksāšanu "aploksnēs", ar tiesneša atļauju var tikt izņemts uzņēmuma vadītāja dators un tālrunis. Izmantojot "Cellebrite", izmeklētāji var iegūt visu informāciju – sarakstes, dzēstus failus, "melnās grāmatvedības" tabulas.

✅ 4. Solis: Datu analīze un pierādījumu sistematizēšana. Pēdējā fāzē sistēma palīdz izmeklētājam salikt kopā iegūtos puzles gabaliņus. Tā var vizuāli attēlot saikni starp "WhatsApp" ziņu, kurā apspriesta skaidras naudas nodošana, "Excel" failu ar neoficiālo algu sarakstu un kriptovalūtu darījumiem, kas noved pie līdzekļu legalizācijas, tādējādi izveidojot vienotu pierādījumu bāzi apsūdzības celšanai.

✔️ Juridiskie riski: starp nodokļu auditu un kriminālizmeklēšanu. galvenais juridiskais jautājums ir par to, uz kāda tiesiskā pamata vid varētu šādu rīku pielietot. šeit ir būtiski nošķirt divas procedūras:
✅ 1. Administratīvais process (nodokļu audits): Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" piešķir VID plašas tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus nodokļu aprēķina pareizības pārbaudei. Tomēr šīs tiesības neparedz piespiedu datu izņemšanu no personas privātajām ierīcēm, veicot to forenzisko analīzi. Šāda rīcība būtu klajā pretrunā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienības Tiesa jau ir uzsvērusi, ka pat datu pieprasīšanai ir jābūt pamatotai ar konkrētu mērķi un jāievēro datu minimizēšanas princips saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).
✅ 2. Kriminālprocess: Ja VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, situācija mainās. Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums pieļauj daudz nopietnākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanu un datu izņemšanu no elektroniskām ierīcēm. Tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešams tiesneša lēmums un pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Galvenais risks: Robežas starp šiem diviem procesiem var tikt izpludinātas, VID mēģinot pielietot kriminālprocesa metodes administratīvā procesa ietvaros. Tas radītu augstu risku, ka šādi iegūti pierādījumi tiesā tiktu atzīti par nepieļaujamiem.

✔️ Praktiskie Riski Iedzīvotājiem un Uzņēmumiem
• Datu drošības un privātuma pārkāpumi: Datu noplūde no šādas sistēmas varētu radīt neaptveramu kaitējumu.
• Kļūdainas interpretācijas risks: Automātiska datu analīze var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Piemēram, internetā publicēta bilde ar dārgu automašīnu nenozīmē, ka persona to ir iegādājusies par nedeklarētiem līdzekļiem. Šādi "viltus pozitīvie" gadījumi var novest pie nepamatotām pārbaudēm un reputācijas graušanas.
• Uzņēmējdarbības traucējumi: Ja VID uzsāk padziļinātu pārbaudi, izmantojot šādas metodes, tas var paralizēt uzņēmuma darbību, radot būtiskus finansiālus zaudējumus.
• Tiesības uz aizstāvību: Personai var būt ļoti grūti aizstāvēties pret apsūdzībām, kas balstītas uz slepeni iegūtiem un ar sarežģītiem algoritmiem apstrādātiem datiem.

✔️ Vai Sistēma Spēj Izsekot Visu?
Apgalvojums, ka "Cellebrite" spēj izsekot visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, ir pārspīlēts. Tās efektivitāte ir atkarīga no atstātajām digitālajām pēdām. Slēgtas grupas, šifrētas saziņas aplikācijas (piemēram, Signal), ja tās nav piesaistītas ierīcei, kurai ir fiziska piekļuve, un pilnībā anonimizēti darījumi ar kriptovalūtām var radīt šķēršļus izmeklēšanai. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu sistēmas spēju atklāt vājos posmus.

✔️ Ieteikumi un Secinājumi
VID vēlme apkarot ēnu ekonomiku ir saprotama, taču izvēlētajām metodēm ir jābūt samērīgām, tiesiskām un ar skaidri definētiem kontroles mehānismiem. Mūsu birojs iesaka:
✅ 1. Uzņēmumiem: Veikt iekšējo risku auditu, sakārtot grāmatvedību un nodrošināt, ka visi darījumi, it īpaši tie, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem, ir caurspīdīgi un dokumentāli pamatoti.
✅ 2. Privātpersonām: Būt apdomīgiem ar informāciju, ko publicējat sociālajos tīklos. Pārdomājiet, vai jūsu digitālais tēls atbilst jūsu oficiālajiem ienākumiem.
✅ 3. Saskaroties ar pārbaudi: Nekavējoties sazinieties ar kvalificētu advokātu. Ir svarīgi no paša sākuma saprast jūsu tiesības, VID pilnvaru robežas un nepieļaut, ka pret jums tiek veiktas prettiesiskas darbības.

✔️ Sabiedrībai un likumdevējam ir jāuzsāk nopietna diskusija par to, kur mēs novelkam robežu starp nodokļu iekasēšanas interesēm un indivīda pamattiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Pretējā gadījumā mēs riskējam nonākt situācijā, kurā prezumpcija "nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais" tiek aizstāta ar "aizdomīgs, kamēr neesi pierādījis savu digitālo nevainību".
Šis raksts ir sagatavots informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju. Ja jums ir radušies jautājumi vai nepieciešama juridiskā palīdzība, lūdzam sazināties ar mūsu biroju.

11/04/2025

KRĀPŠANAS SHĒMA, KAS ZEĻ UN PLAUKST (I DAĻA)

Zvans. Klausulē atskan satraukta vīrieša balss. Viņa uzņēmumam ir izveidojies paliels nodokļu parāds, kā dēļ VID nobloķēja uzņēmuma kontus. Zvanīja VID, taču amatpersonas viņam piedāvā vērsties ar iesniegumu par grafika piešķiršanu nodokļa parāda sadalīšanai vairākos termiņos. Tomēr parāda maksāšana – viņam nav opcija. Maksāt parādu viņš negrib.

Viņš esot dzirdējis, ka ir kādi uzņēmēji, kuri pārreģistrē parādos noslīkušā uzņēmuma kapitāldaļas uz kādām personām un/vai ieceļ savu valdi. Tas maksājot vien dažus simtus euro, bet tādējādi ir iespējams atrisināt problēmu ar VID un uzsākt jaunu dzīvi. Proti, nodibināt jaunu uzņēmumu un turpināt savu darbību kā iepriekš (tikai bez nodokļu parādiem).

Vīrietis uz īsu brīdi apraujas un painteresējas, vai esmu dzirdējusi par tādiem uzņēmējiem, un ko es par to domāju.

Ņemot vērā, ka tādi zvani paliek arvien biežāki, tad nolēmu savas domas izklāstīt šajā rakstā, ja nu kādu tas pasargās no iesaistīšanās “stāstā”, kuram var būt ļoti bēdīgas sekas.

Sāksim par visu pēc kārtas…

KĀDAS OPCIJAS PIEDĀVĀ LIKUMS?

Ja Jūsu uzņēmumam ir kavētie nodokļu maksājumi (parāds), kurus Jūs ilgstoši nespējat samaksāt, likumā ir paredzētas vairākas opcijas, kā šo problēmu risināt:

1) UZŅĒMUMA MAKSĀTNESPĒJAS PIETEIKUMA IESNIEGŠANA TIESĀ. Pēc likuma, Jūs varat iesniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv kāda no likumā minētajām maksātnespējas pazīmēm, tostarp, ja uzņēmums ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Vienīgi jāatcerās, ka šajā gadījumā Jums Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā būs jāiemaksā depozīta iemaksa 2 minimālo mēnešalu apmērā – tātad 1480 euro (2025.gadā).

2) IESNIEGUMS PAR NOKAVĒTO NODOKĻU MAKSĀJUMU LABPRĀTĪGU IZPILDI. Nodokļa parādu varat lūgt sadalīt uz laiku līdz 36 mēnešiem (jeb uz 3 gadiem). Šajā gadījumā papildus ikmēneša maksājumiem būs jārēķinās arī ar nokavējuma naudām – 0,025% par katru dienu visā kavējuma periodā.

3) PIETEIKUMS PAR TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESA (TAP) LIETAS IEROSINĀŠANU. TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības. TAP ierosināšana aptur VID īstenotos parāda piespiedu piedziņas pasākumus. Turklāt, izstrādājot TAP plānu, var vienoties ar VID arī par daļēju parāda summu dzēšanu (parasti – VID piekrīt dzēst nokavējuma un/vai soda naudas). Šī opcija ir apsverama tiem, kuri vēlas saglabāt uzņēmumu un turpināt veikt saimniecisko darbību un ir plāns (vai redzējums) par to, kā atjaunot uzņēmuma maksātspēju un segt parādu. Iesniedzot TAP pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva 145 euro, tomēr papildus šai summai parādniekam ir jārēķinās arī ar juridiskām izmaksām.

KĀDAS OPCIJAS PIEDĀVĀ KRĀPNIEKI?

Visas iepriekš aprakstītās opcijas (izņemot maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu) ir saistītas ar nodokļa parāda segšanu. Savukārt maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai ir nepieciešams iemaksāt depozītu ~1,5 tūkst. euro apmērā. Turklāt, maksātnespējas pieteikuma iesniegšana negarantē, ka pats maksātnespējas procesa administrators necels tiesā prasības pret uzņēmuma valdes locekļiem un dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību uzņēmumam.

Šādos apstākļos opcija, ko piedāvā krāpnieki (tā es saukšu šīs personas) izskatās ļoti pievilcīga. Proti, vien par dažiem simtiem euro nodokļu parādu jūgā nonākušajam uzņēmuma īpašniekam tiek piedāvāts “atrisināt” problēmas ar VID – pārreģistrējot uzņēmumu uz kādu “bomzi” vai citas valsts personu (visticamāk arī “bomzi”). Tā sakot, “pakarināt” parādu uz kādu citu.

Krāpnieki sola, ka tādējādi visas problēmas ar VID tiks atrisinātas, un uzņēmuma īpašnieks (kas bieži vien ir arī valdes loceklis) varēs dibināt jaunu uzņēmumu un turpināt savu ierasto saimniecisko darbību (tikai bez nodokļa parāda un problēmām ar VID).

Tikai šie krāpnieki noklusē par dažām svarīgām niansēm…vai nu tāpēc, ka īsti nepārzina tiesību normas, vai arī tāpēc, ka ļoti labi pārzina tās, bet viņiem nerūp, kas notiks ar Jums tālāk.

VIENA SCENĀRIJA ANATOMIJA

Scenāriju, kā var attīstīties notikumi, ir vairāki, taču apskatīsim detalizētāk vienu no tiem.

Iedomāsimies, ka Jūs esat valdes loceklis (un arī vienīgais īpašnieks) SIA ###.

Tā gadījās, ka SIA ### radās kavētie nodokļu parādi, kas šobrīd jau pārsniedz 40 000 euro. Minētie nodokļu parādi nav sadalīti termiņos.

VID uzsācis šo nodokļu parādu piespiedu piedziņu, apķīlājot uzņēmuma kustamu un nekustamu mantu (tai skaitā, “nobloķējot” bankas kontu un nosūtījis rīkojumu debitoriem veikt preču/ pakalpojumu apmaksu valsts kasē, nevis SIA ###).

Turpināt saimniecisko darbību bez likvīdajiem līdzekļiem ir neiespējami, bet maksāt nodokļu parādu nav no kā, un arī vēlmes nav nekādas…

Jūs nolēmāt rīkoties un pieņemt šo “super piedāvājumu” – atrisināt problēmas ar VID vien par vairākiem simtiem euro.

Drīz vien darbs ir izdarīts! Jūs vairs neesat SIA ### kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis. SIA ### tagad pieder kādai Jums nezināmai personai, kura ir arī šī uzņēmuma valdē.

Jūs savukārt, priecīgs par to, ka varat sākt visu no jauna, steidzaties nodibināt jaunu uzņēmumuj – SIA YYY, pārceļot uz to gan klientus, gan darbiniekus, gan aktīvus…

Ja VID kaut ko Jums jautās, Jūs teiksiet – es neko nezinu… Man vairs nepieder SIA ### un es neesmu SIA ### valdē. Lai jaunais īpašnieks un valdes loceklis atbild par parādu…

BET tas, ko Jums neviens nav pastāstījis un ar ko Jūs noteikti neesat rēķinājies…vēl tikai sekos.

TURPINĀJUMS SEKOS RĪT! 😊