14/04/2021
Atklāti par ķeizargriezienu.
Gribētos sākt ar to, ka neesmu piedzīvojusi ķeizargriezienu un tā arī gandrīz ir, bet tomēr.. Esmu gan.
Katru, katru reizi, kad mana kliente ir piedzīvojusi akūtu ķeizargriezienu, es arī to drusku piedzīvoju.
Man sāp.
Man jāraud.
Es pārdzīvoju.
Es meklēju atbildes.
Es domāju, ko varējām izdarīt citādāk. Un katru no šīm reizēm es saprotu, tiešām no sirds saprotu, ka mēs visi, kas bijām iesaistīti, darījām labāko, ko varējām un tomēr man sāp.
Tā sievišķīgi sāp.
Par to, ka nesanāca tā, kā šī sieviete sapņoja un gribēja. Par to, ka zinu, kas viņai nolaupīts.
Mazāk vai vairāk.
Un es zinu arī viņas ieguvumus.
Esmu redzējusi, ka ķeizargrieziens var būt arī dziedinošs. Un arī tas ir skaisti. Zinu, ka tas glābj dzīvības. Paldies Dievam. Bet šis ieraksts ne par to.
Šī sieviete varonības ziņā neatšķiras no jebkuras citas sievietes, kas dzemdē vagināli, super dabiski, plānotā ķeizargriezienā vai jebkā citādi. Manas sirds izsniegts ordenis pieder ikvienai no viņām visām. Lai saņemtu šo ordeni, dzemdību veidam nav nozīmes.
Un pāri visam - visvērtīgāko ordeni viņa piešķir pati sev pēc kāda laika, kad ar mīlestību var palūkoties uz savu ķermeni, piemīļot savu rētiņu un pateikt: “P a l d i e s. Es zinu, ka tas bija labākais, ko Tu varēji izdarīt.”
💛
Aprīlis ir tas mēnesis, kad visā pasaulē runā par ķeizargrieziena dzemdībām.
Un mans vēstījums katrai sievietei, kas piedzīvo skumjas par piedzīvotu ķeizargriezienu, ir: dod sev laiku.
Un, kad esi gatava, tad atver savu sirdi, viņa Tev grib kaut ko uzdāvināt - mieru, pārliecību un sajūtu par to, cik ļoti, ļoti vērtīga Tu esi. Neatkarīgi no tā, kā Tu dzemdēji.
Sirsnīgi skauju.
S.
Ko Tu gribētu pateikt mammai, kura jūt skumjas par piedzīvotu ķeizargriezienu?
📸:
