Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība

  • Home
  • Latvia
  • Riga
  • Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība LMZKB dibināta 2022. gada 28. novembrī

Līdz 10. septembrim aicinām pieteikt tēmas konferencei TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS Latvijas māksla...
03/09/2026

Līdz 10. septembrim aicinām pieteikt tēmas konferencei TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS

Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
aicina pieteikt referātus zinātniskajai konferencei
TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS

2026. gada 30. novembrī aprit 150 gadi kopš nozīmīgā latviešu tēlniecības meistara Teodora Zaļkalna (1876–1972) piedzimšanas. Aicinām mākslas zinātniekus, pētniekus, muzeju speciālistus, doktorantus un citus interesentus pieteikt referātus zinātniskajai konferencei, kas būs veltīta Teodora Zaļkalna dzīvei, daiļradei, viņa mantojuma pētniecības vēsturei un interpretācijai mūsdienās.
Konference notiks: 2026. gada 8. decembrī LNMM konferenču zālē

Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 10. septembris
Pieteikšanās: [email protected]; [email protected]
Referāta ilgums: 20 minūtes
Referātu tēmas var aptvert šos un citus jautājumus:
• Teodora Zaļkalna daiļrades attīstība un nozīmīgākie posmi;
• Tēlniecības stilistiskie, tematiskie un idejiskie aspekti Latvijas un pasaules mākslas kontekstā;
• Monumentālā un memoriālā tēlniecība 20. un 21. gadsimtā;
• Teodora Zaļkalna pedagoģiskā darbība. Tēlniecības un tēlniecības vēstures apmācības problēmas mūsdienās;
• Teodora Zaļkalna personība, profesionālie sakari un laikmeta kultūras vide;
• Teodora Zaļkalna teorētiskie uzskati un darbība mākslas kritikā;
• Teodora Zaļkalna darbu kolekcijas, saglabāšana un pētniecība. Ievērojamu personību devums viņa veikuma izzināšanā;
• Jaunas pieejas un līdz šim nepētīti aspekti Teodora Zaļkalna daiļrades izzināšanā.
Lai pieteiktos dalībai konferencē, lūdzam atsūtīt referāta pieteikumu, kurā iekļauts:
• referāta nosaukums;
• autora vārds, uzvārds, zinātniskais grāds un pārstāvētā institūcija;
• kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts).
Plašāka informācija par konferences programmu un organizatoriskajiem jautājumiem sekos.

Attēls: Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.
Fotogrāfs Aigars Altenbergs. Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs/https://enciklopedija.lv/skirklis/34811-Teodors-Zaļkalns

Pirmdien, 24.augustā, Latvijas Radošo savienību padome kopā ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju ...
26/08/2026

Pirmdien, 24.augustā, Latvijas Radošo savienību padome kopā ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju tikās ar partijas Nacionālā Apvienība pārstāvjiem Latvijas Republikas Kultūras ministru Nauri Puntuli, KM parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu un Kultūras ministra biroja vadītāju Ritvaru Jansonu. Latvijas Radošo savienību padomei ir svarīgi veidot regulāru dialogu ar politikas veidotājiem par kultūras nozares attīstību, tās ilgtspēju un lomu valsts attīstībā. Šādas tikšanās dod iespēju ne tikai iepazīties ar partiju redzējumu kultūrpolitikā, bet arī aktualizēt nozares profesionāļu prioritātes un vajadzības. Sarunā kultūra tika aplūkota nevis kā viena no politikas nozarēm, bet kā būtiska Latvijas valsts attīstības, identitātes , noturības un ekonomikas sastāvdaļa. Foto: Ēriks Biters Nacionālās apvienības piedāvājums kultūrai_ konspekts no partiju apvienības programmas
🟦 1. Latviskas kultūras un identitātes stiprināšana
Programma uzsver, ka kultūra ir latviskas valsts pamats. Dokumentā teikts, ka "Latvijas Skolas somu balstīsim Latvijas kultūras kanonā – literatūrā, mūzikā, mākslā."
Galvenie virzieni:
• Skolas soma balstīta kultūras kanonā — skolēnu kultūras pieredze vairāk saistīta ar latviešu literatūru, mūziku, mākslu un vēsturiskajām vērtībām.
• Vietējo kultūras tradīciju stiprināšana — balstoties uz Latviešu vēsturisko zemju likumu, atbalsts vietējām kultūras un valodu tradīcijām.
• Latgaliešu valodas apguves paplašināšana — vairāk iespēju skolās mācīties latgaliešu valodu.
🟦 2. Atbalsts kultūras industrijām
• Nacionālais kino — valsts pasūtījums filmām un jauna kino paviljona būve.
• Populārās mūzikas un digitālā satura programma — īpašs atbalsts latviskam saturam digitālajā vidē un populārajā mūzikā.
🟦 3. Kultūras mantojuma saglabāšana
• Dziesmusvētku kustības nodrošināšana — solidāra atbildība starp valsti un pašvaldībām, lai tradīcija būtu ilgtspējīga.
• Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas stiprināšana — atbalsts baznīcu un citu sakrālo objektu restaurācijai.
🟦 4. Mediju vide kā kultūras telpas daļa
Programma kultūru sasaista ar mediju pieejamību un valodas vidi.
• Sabiedriskie mediji kā politiski neitrāls avots latviešu valodā.
• Valsts atbalsts medijiem, kas veido saturu tikai latviešu valodā.
• Drukātās preses pieejamības saglabāšana reģionos.
⭐ Īss kopsavilkums vienā teikumā
Nacionālā apvienība piedāvā stiprināt latvisku kultūru caur izglītību, vietējām tradīcijām, latgaliešu valodu, nacionālo kino, Dziesmusvētku kustību, sakrālā mantojuma saglabāšanu un latvisku mediju telpu, kā arī veicināt latvisku digitālo saturu.

Līdz 10. septembrim aicinām pieteikt tēmas konferencei TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS Latvijas māksla...
18/08/2026

Līdz 10. septembrim aicinām pieteikt tēmas konferencei TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS

Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
aicina pieteikt referātus zinātniskajai konferencei
TEODORAM ZAĻKALNAM – 150. PERSONĪBA UN MANTOJUMS

2026. gada 30. novembrī aprit 150 gadi kopš nozīmīgā latviešu tēlniecības meistara Teodora Zaļkalna (1876–1972) piedzimšanas. Aicinām mākslas zinātniekus, pētniekus, muzeju speciālistus, doktorantus un citus interesentus pieteikt referātus zinātniskajai konferencei, kas būs veltīta Teodora Zaļkalna dzīvei, daiļradei, viņa mantojuma pētniecības vēsturei un interpretācijai mūsdienās.
Konference notiks: 2026. gada 8. decembrī LNMM konferenču zālē

Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 7. septembris
Pieteikšanās: [email protected]; [email protected]
Referāta ilgums: 20 minūtes
Referātu tēmas var aptvert šos un citus jautājumus:
• Teodora Zaļkalna daiļrades attīstība un nozīmīgākie posmi;
• Tēlniecības stilistiskie, tematiskie un idejiskie aspekti Latvijas un pasaules mākslas kontekstā;
• Monumentālā un memoriālā tēlniecība 20. un 21. gadsimtā;
• Teodora Zaļkalna pedagoģiskā darbība. Tēlniecības un tēlniecības vēstures apmācības problēmas mūsdienās;
• Teodora Zaļkalna personība, profesionālie sakari un laikmeta kultūras vide;
• Teodora Zaļkalna teorētiskie uzskati un darbība mākslas kritikā;
• Teodora Zaļkalna darbu kolekcijas, saglabāšana un pētniecība. Ievērojamu personību devums viņa veikuma izzināšanā;
• Jaunas pieejas un līdz šim nepētīti aspekti Teodora Zaļkalna daiļrades izzināšanā.
Lai pieteiktos dalībai konferencē, lūdzam atsūtīt referāta pieteikumu, kurā iekļauts:
• referāta nosaukums;
• autora vārds, uzvārds, zinātniskais grāds un pārstāvētā institūcija;
• kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts).
Plašāka informācija par konferences programmu un organizatoriskajiem jautājumiem sekos.

Attēls: Teodors Zaļkalns. “Sēdošā māmiņa”. 1916–1923. gads. Granīts. 65 x 50 x 31 cm.
Fotogrāfs Aigars Altenbergs. Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs/https://enciklopedija.lv/skirklis/34811-Teodors-Zaļkalns

Top jauns žurnāls par Latvijas mākslu Aicinām mākslas pētniekus, kritiķus, kuratorus un mākslas interesentus iesūtīt tek...
18/08/2026

Top jauns žurnāls par Latvijas mākslu

Aicinām mākslas pētniekus, kritiķus, kuratorus un mākslas interesentus iesūtīt tekstus topošajam žurnālam “Māksla_m”. Tā pirmais numurs, pateicoties VKKF atbalstam un vairāku mūsu biedrības biedru entuziasmam, šobrīd ir tapšanas procesā un jau septembra beigās tiks nodots lasītājiem.

Žurnāls sākotnēji būs digitāls, tas iznāks četras reizes gadā un būs pieejams PDF formātā. Tā mērķis ir ne tikai dokumentēt Latvijas mākslas dzīvi, bet arī veidot profesionālu diskusiju par aktuālajiem procesiem mākslā.
Žurnāla redakcijā ir tie LMZKB biedri, kas izteica vēlēšanos piedalīties žurnāla tapšanā: Dzintra Spradzenko, Eva Rotčenkova, Aiga Dzalbe, Krista Petrauska, Ieva Lejasmeijere, Inga Bunkše, Santa Sleikša, Silvija Grosa (projekta vadītāja), žurnāla dizains - Annija Grosa

Priecāsimies par dažāda veida tekstiem – ieskatiem pētījumos, esejām, sarunām, aktuālās mākslas procesu apskatiem un citiem ar mākslu saistītiem materiāliem, tai skaitā ir izstāžu recenzijām un grāmatu apskatiem. Ja teksts tiks publicēts, autoram tiks nodrošināta autoratlīdzība.
Gaidīsim jūsu tekstus un idejas!

Daži tehniski nosacījumi:

tekstus, lūdzu, sūtīt Word formātā;
ja tekstam paredzētas atsauces, lūdzu, tās noformēt kā endnotes;
attēlus lūdzu sūtīt atsevišķi kā pielikumus (nevis ievietotus Word dokumentā) JPEG vai TIFF formātā, vēlams vismaz 3 MP izšķirtspējā;
pie katra attēla vēlams norādīt autoru, darba nosaukumu, gadu, tehniku un fotogrāfa vārdu, ja tas nepieciešams;
viena teksta maksimālais apjoms – 5–6 lappuses.
Tekstus aicinu sūtīt uz biedrības vai žurnāla adresi: [email protected]

Tikko aizvadījām tradicionālo vasaras ekskursiju kopā ar Andri Priedi - šoreiz bijām Sēlijā un iegriezāmies arī Lietuvā.
27/07/2026

Tikko aizvadījām tradicionālo vasaras ekskursiju kopā ar Andri Priedi - šoreiz bijām Sēlijā un iegriezāmies arī Lietuvā.

8. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmija savus augstvērtīgi izstrādātos maģistra darbus Mākslas vēstures un teorijas specia...
09/06/2026

8. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmija savus augstvērtīgi izstrādātos maģistra darbus Mākslas vēstures un teorijas specialitātē ar oriģinālām un aktuālām tēmām pārliecinoši aizstāvēja seši diplomandi.
•Sanita Bitko “Jauna mākslas vēstures pētniecības metode Latvijas 17.–18. gadsimta tēlniecības autorības noteikšanai”
•Kristīne Gertnere-Celma “Augusta Jullas (1872-1958) devums Latvijas mākslas vēsturē: keramika un tēlniecība”
•Margarita Ogoļceva “No izdzīvošanas komplekta līdz starptautiskam laikmetīgās mākslas festivālam: “Survival Kit” 1–12 (2009–2021)”
•Katrīna Šeikina “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures katedras darbība 1945-1959”
•Veronika Viļuma “Latvijas Arhitektūras gada balva kā kvalitātes mēraukla Latvijas arhitektūrā (1995–2025)”
• Artis Zvirgzdiņš “Starp zemi un debesīm. Vidzemes kapsētu kapličas: izcelšanās un tipoloģiskā attīstība līdz 1914. gadam”
Lepojamies un apsveicam! 👏🏻
Nāc un pievienojies arī Tu studijām Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas programmā un kļūsti par vienu no Latvijas mākslas vēstures pētnieku un popularizētāju. 📝📚Pieteikšanās bakalaura studijām Rīgā no 2026. gada 10. jūlija. Uzņemšana maģistra programmā pieejama jau tagad vietnē https://apply.lma.lv

22. maija pēcpusdienā Mākslas akadēmijā bija iespēja noklausīties saistošus priekšlasījumus, kas bija veltīti jūgendstil...
23/05/2026

22. maija pēcpusdienā Mākslas akadēmijā bija iespēja noklausīties saistošus priekšlasījumus, kas bija veltīti jūgendstilam Rīgā un Timošarā (Rumānija). Stilistiskās paralēles starp abām pilsētam aizraujoši atklāja abi referenti – Agnese Tambaka un Mihajs Klaudiu Moldovans (Mihai Moldovan). Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājis Rumānijas vēstnieks Latvijā Sergijs Nistors (Sergiu Nistor). Ar vēstnieku sasveicināties bija ieradušies Mākslas akadēmijas prorektori Andris Vītoliņš un Agita Gritane un LMZKB valdes locekle Ginta Gerharde-Upeniece, rumāņu kolēģi Marija Poštja (Maria Postea) Bogdans Gargarica (Bogdan Gărgăriță).
Liels paldies abiem lektoriem!
Pasākums norisa Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības, asociācijas ARHABITO un izdevniecības Intaglio Publishing House sadarbības ietvaros.
Pasākumu atbalsta Eiropas Savienība programma “Culture Moves Europe”, ko īsteno Gētes institūts.
Foto: Jānis Brencis

Atskatoties uz 6. maija diskusiju “Latvijas kultūras nozares reakcija uz krievijas dalību Venēcijas biennāles 61. starp...
23/05/2026

Atskatoties uz 6. maija diskusiju “Latvijas kultūras nozares reakcija uz krievijas dalību Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē " ar mākslas un kultūras nozares pārstāvjiem, piedāvājam tās ierakstu.
Diskusijā piedalījās:
• Andris Vītoliņš, mākslinieks, Vizuālās mākslas padomes loceklis, LMA Glezniecības katedras profesors
• Līga Marcinkeviča, māksliniece
• Nauris Puntulis, politiķis, deputāts, Kultūras ministrs (2019-2023)
• Laura Feldberga māksliniece, LMA profesionālās doktorantūras studente
Apmeklētāju vidū bija Kultūras ministre Agnese Lāce, kas arī pauda savu viedokli.
Pasākuma moderatore - Krista Petrauska. Par video paldies Ojārs Jansons.

https://youtu.be/OrA4TijmAnE?si=FsCUxLkiJ7O8KRUC

Rīga x Timišoara: jūgendstila dialogs20. gadsimta sākumā Eiropa piedzīvoja vienu no dinamiskākajiem periodiem savā vēstu...
17/05/2026

Rīga x Timišoara: jūgendstila dialogs
20. gadsimta sākumā Eiropa piedzīvoja vienu no dinamiskākajiem periodiem savā vēsturē. Jaunu ideju vilnis pāršalca visu kontinentu, no jauna definējot kultūru, sabiedrību, filozofiju un mākslu. Šajā kontekstā izveidojās kopīga mākslinieciskā valoda — atpazīstama, taču pielāgota ikvienai vietai: jūgendstils.
Lai gan katra pilsēta savu identitāti atklāja caur vietējām tradīcijām, tā laika arhitekti tiecās pēc līdzīgiem mērķiem: organiskām formām, izsmalcinātām dekoratīvām detaļām, inovatīviem materiāliem un vēlmes ienest mākslu ikdienas dzīvē.
Jūgendstils veido pārsteidzošās vizuālas saiknes starp šķietami tālām pilsētām. Šoreiz uzmanības centrā būs Rīga un Timišoara (Rumānijā). Lai gan abas pilsētas šķir vairāk nekā 1000 km, tās vieno viens un tas pats radošais gars, padarot tās par savstarpēji papildinošiem atskaites punktiem jūgendstila fenomena izpratnē Eiropas mērogā.
Aicinām uz pasākumu, kas atklās dialogu starp šo divu pilsētu jūgendstila perioda arhitektūru:
Pasākuma programma:
18.00–18.15 –Ievadvārdi/ Silvija Grosa
18.15–18.45 – Jūgendstils Rīgā / Agnese Tambaka
18.45–19.15 – Jūgendstils Timišoarā / Mihajs-Klaudijs Moldovans (Mihai-Claudiu Moldovan)
19.15–19.45 – Rīga x Timišoara: kopīgās tēmas un motīvi / Agnese Tambaka & Mihajs-Klaudijs Moldovans
19.45–20.30 – Tīklošanās
Norises vieta: Latvijas Mākslas akadēmija, 16. auditorija (Rīga, Kalpaka bulvāris 13)
Pasākumu organizē Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, ARHABITO asociācija un izdevniecība Intaglio Publishing House.
Pasākumu atbalsta Eiropas Savienība programmas “Culture Moves Europe” ietvaros, ko īsteno Gētes institūts.


Riga x Timișoara: Art Nouveau Dialogue
At the beginning of the 1900s, Europe was going through one of the most vibrant periods in its history. A wave of new ideas swept across the continent, redefining culture, society, philosophy, and art. In this context, a shared artistic language emerged—recognizable, yet adapted to each place: Art Nouveau.
Although each city expressed its identity through local influences, the architects of the time shared the same pursuits: organic forms, elaborate decorative details, innovative materials, and the desire to bring art into everyday life.
For three weeks, we explored these surprising connections between two seemingly distant cities: Riga and Timișoara (Romania). Separated by over 1,000 km, yet united by the same creative spirit, they become complementary reference points in understanding the Art Nouveau phenomenon on a European scale.
We invite you to an event that brings these two architectural worlds into dialogue:
Evening program:
18:00 - 18:15 – Event opening / Silvija Grosa
18:15 - 18:45 – Art Nouveau in Riga / Agnese Tambaka
18:45 - 19:15 – Art Nouveau in Timișoara / Mihai-Claudiu Moldovan
19:15 - 19:45 – Riga x Timișoara: shared themes and motifs / Agnese Tambaka & Mihai-Claudiu Moldovan
19:45 - 20:30 – Networking
Location: Latvijas Mākslas akadēmija, Room 16 (Kalpaka bulvāris 13, Riga)
Event co-organized by the Latvian Society of Art Historians and Curators, ARHABITO Association, and Intaglio Publishing House.
Event supported by the European Union through the Culture Moves Europe programme, implemented by the Goethe-Institut.

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) aicina uz diskusiju “Latvijas kultūras nozares reakcija uz krie...
29/04/2026

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) aicina uz diskusiju “Latvijas kultūras nozares reakcija uz krievijas dalību Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē " ar
mākslas un kultūras nozares pārstāvjiem.
Marta sākumā kļuva zināms, ka Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē pēc diviem
mēnešiem atgriezīsies krievija ar savu ekspozīciju. Sabiedrībā sākās viļņošanās, kultūras nozares
pārstāvji medijos publicēja atšķirīgus viedokļus un notikumu attīstības scenārijus, un Latvijas Kultūras ministrijā sāka apspriest risinājumus, kā salīdzinoši īsā laika periodā reaģēt uz šo negaidīto pavērsienu. Tika ieslēgtas pieejamās politiskās sviras, lai pārējās dalībvalstis apvienotos un krievijas dalību nepieļautu. Bija skaidrs, ka Latvijai ir jāparāda sava nostāja, pat ja pašu dalību apturēt neizdosies. Bet kādā veidā?
Piemeklētais risinājums ir sekojošs: Latvija savu paviljonu pārstāvēs, mākslinieki piedalīsies un
veidos protesta akcijas, lai izrādītu solidaritāti ukraiņiem, savukārt kultūras ministre Agnese Lāce
paziņojusi, ka politiskā līmenī biennāli neapmeklēs. Viens no Latviju pārstāvošajiem māksliniekiem Latvijas paviljona ekspozīcijas līdzautors Rolands Pēterkops izteicies, ka krievijas klātbūtnes dēļ biennāle kļuvusi par "mirušu" pasākumu mākslai.
Raidījuma "Kultūršoks" pasūtītā un aprīlī publicētā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka sabiedrībai nav vienota redzējuma par nepieciešamo rīcību. 29 % Latvijas iedzīvotāju uzskata – Venēcijas biennāle būtu jāboikotē, ja tajā tiktu atļauta krievijas dalība. 22 % domā, ka jāpiedalās
tāpat, gandrīz tikpat daudz aptaujāto šis jautājums nav svarīgs. Visvairāk – 30 % – ir to, kuriem grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Par šiem un citiem aspektiem runāsim diskusijā 6. maijā plkst. 17:00 Latvijas Mākslas akadēmijas
K2 korpusā
Diskusijas dalībnieki:
• Inga Šteimane, mākslas zinātniece, Mākslas stacijas "Dubulti" kuratore
• Andris Vītoliņš, mākslinieks, Vizuālās mākslas padomes loceklis, LMA Glezniecības katedras profesors
• Līga Marcinkeviča, māksliniece
• Nauris Puntulis, politiķis, deputāts, Kultūras ministrs (2019-2023)
• Laura Feldberga māksliniece, LMA profesionālās doktorantūras studente
Moderē: Krista Petrauska
Pēc oficiālās diskusijas daļas – neformālas sarunas pie kafijas tases vai vīna glāzes. Laipni aicināti
visi interesenti.

Address

Riga

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība:

Shortcuts

Share

Category