24/01/2013
Ideja
Mēģinot dibināt jaunu uzņēmumu un cīnoties ar e-pakalpojumiem, kas ir pieejami portālā www.latvija.lv, un nonākot līdz sadaļai nepieciešamie dokumenti, radās jautājums cik tad tālu ir iespējams tikt lietotājam e-pakalpojumu izmantošanā, gadījumos, kad ir jāpiesaista trešās puses. Un šajā gadījumā trešās puses ir tieši bankas, jo bez to izziņas par faktu, ka kādā no tām ir atvērts pagaidu norēķina konts, pie jauna uzņēmuma netikt.
Analīzes ierobežojumi
netika analizētas visas Latvijā darbojošās bankas;
analīze aprobežojās ar telefonisku vai e-pasta apsekojumu (līdz ar to var būt gadījumi, ka bankai ir šāds pakalpojums, bet par to nav informēta informāciju sniegusī bankas persona)
Secinājumi par analīzi
Kaut arī mums bieži vien liekas, ka lai iegūtu noteiktu info ir jāvēršas “tur un tur”, faktiski bieži vien aizmugurē notiek dažādi procesi, iesaistot dažādas organizācijas un cilvēkus. Reizēm mēs šos procesus redzam un esam paši tajos iesaistīti, reizēm mēs tos neredzam. E-pakalpojumos tas nozīmē integrēt dažādas puses, kas iesaistītas e-pakalpojuma sekmīgā un lietotājam ērtā saņemšanā. Kaut arī ir vērojams progress e-pakalpojumu pieejamībā (rodās gan jauni e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv, gan arī citi (gan privāti uzturēti, gan pašvaldību un dažādu iestāžu pašu uzturēti)), tomēr vēl ar vien bieži pārņem sajūta, ka pakalpojumus mēs neoptimizējam, bet tikai elektronizējam. Neticu darbam grupās, bet reizēm tā gribētos, lai pakalpojuma izstrādē piesaista kādu lietotāju, kam ikdienā tie būs jālieto un kuram noteikti būtu ko teikt par to kā strādā esošie neelektronizētie pakalpojumi, kur ir būtiskākās problēmas un iespējams pat rekomendācijas kā tos uzlabot elektronizējot. Vakar lasīju rakstu (http://www.wired.com/gadgetlab/2013/01/the-simple-complex/) par to, ka visgrūtākā operācija informācijas sistēmu izstrādē ir funkcionalitātes “atņemšana”, jeb samazināšana līdz tam, lai lietojums būtu vienkāršs. Piekrītot šim apgalvojumam nu ļoti gribās sist pa pirkstiem vai palīdzēt tiem, kas pakalpojumus veido, kā arī viss šis liek aizdomāties par tām informācijas sistēmām, ko veidojam paši :).
Rezumējot par bankām - dati runā paši par sevi, bet kamēr tās neatbalstīs epakalpojumu un elektronisko identitāšu lietošanu, tikmēr dažādas problēmas bija, ir un būs. Protams nekas nenotiks vienā dienā, bet nu jau izskatās “dzīve ir piespiedusi” (http://www.wired.com/wiredenterprise/2013/01/google-password/) un kustība šajā virzienā notiek. Redzēsim kā būs, bet bankām novēlu mēģināt aizņemt “inovāciju” nišu, kas ja ne kas tiešs, tad vismaz ir labs mārketinga instruments “tehnoloģiju paaudzei”’!
Daži subjektīvi vērojumi
e-pakalpojumu lietojamības aspekts subjektīvi manuprāt “brēktin brēc” pēc uzlabojumiem. Bieži vien ir skaidri redzams, ka katru e-pakalpojumu ir taisījis cits uzņēmējs, kā arī, ka e-pakalpojumus veidojot vadošais bijis princips “elektronizēt” esošo birokrātisko procesu un nevis padomāt par iespējamajiem uzlabojumiem procesā, ko varētu sniegt elektronizācija un kā tiešām šos pakalpojumus padarīt ērtus.
atsevišķam stāstam lai paliek “par kļūdu piesakot kļūdu” un citiem kaitinošiem aspektiem (piem: pievienojot elektronisko dokumentu izrādās, ka var pievienot tikai .edoc datnes, bet nevar elektroniski parakstītas .pdf datnes). Arī informācijas pieejamība par pakalpojumu (ja gribu uzzināt, ko no manis sagaida konkrētajā solī, kas stāv atvērts man priekšā) paša pakalpojuma laikā nebūt nav pati spožākā.
P.S. Paldies Ivetai par ieguldīto darbu
