21/06/2013
Kam tad ticēja senie latvieši svinot saulgriežus?
• Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma kāda nelaime.
• Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu, bet rudzos - ozolzarus, lai cieti zari. Pie vārtiem liek pīlādzi, lai sātans netiek iekšā, bet pie kūts - mežrozes, lai raganas netiek govis slaukt. Savukārt, ēkas dekorē ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu.
• Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.
• Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
• Pļavās, kurām pāri Jāņu naktī iet līgotāji, aug labāka zāle.
• Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi, un labība to gadu labi izdodoties.
• Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.
• Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
• Kas Jāņu nakti guļ, tam visu vasaru nāks miegs.
• Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.
• Jāņu naktī jāsviež ābelē ozola vainagu - cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi vēl līdz precībām.
• Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.
• Jāņu rītā, kamēr nav saule vēl aususi, jādodas mazgāt mute, lai būtu skaists.