28/03/2025
Sapnis vai tomēr īstenība?
Šī brīža skarbā realitāte daudzdzīvokļu namu atjaunošanā, skar turpat vai ikkatru namu . Vairs nav nepieciešamības atzīt, ka daudzdzīvokļu namu dzīvojamais fonds veido vairāk kā 70 % ēku valstī. Gluži tāpat ir atzīstams fakts, ka dzīvokļu īpašumu procentuālo daudzumu veido ap 700 000 dzīvokļu īpašumu, kuru īpašnieki ir Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji. Tie ir fakti un statistika.
Šos īpašumus arī pārvalda un apsaimnieko gan paši īpašnieki, gan arī piesaistītie partneri- Namu pārvaldnieki. Pārvaldīšanas veidi, vai formas, ir vairākas, tāpat kā ir vairāki apsaimniekošanas jomas tirgus dalībnieki, kuri piedāvā savus pakalpojumus.
Taču, šoreiz ne par slikto un ne par nepadarīto, ne par strīdiem vai nesmukumiem. Šoreiz par pozitīvo, par veiksmīgiem iznākumiem, kas nes aiz sevis lēmumus atjaunot sev piederošo īpašumu.
Es dalīšos savā pieredzē, lai izceltu to, kas aiz vispārīgās jomas negāciju un kritikas patinas, nav redzams un dzirdams. Kāpēc? Tāpēc, ka klusumā un abpusējā cieņā.
Daudzdzīvokļa nama klātienes kopspulce, 100% kvorums, mierīga komunikācija, veselīga diskusija, aktualizētas problēmas, piedāvātie risinājumi, smaidi un pateikts paldies par veikto darbu. Vai tā ir Pārvaldnieka saldi izsapņota pasaka? Nē, tā ir realitāte. Šādas arī ir māju kopības un šādas arī ir māju kopsapulces. Un, tas nav kādas viduseiropas pilsētas nama piemērs, bet gan tepat Rīgā, Torņkalna, Āgenskalna, Purvciema vai uz Krišjāņa Barona ielas esošie daudzdzīvokļu nami.
- Pārvaldniek, mēs vēlamies pilnībā renovēt savu namu! Pārvaldniek, vēlamies ņemt aizņēmumu kredītiestādē! Pārvaldniek, vēlamies jums palīdzēt! Pārvaldniek, kas vēl mums ir jādara no savas puse, lai relizētu projektus? Pārvaldniek, kā varam visi kopā jums palīdzēt? Pārvaldniek, kādas darbības no mums ir nepieciešamas, lai atrisinātu problēmjautājumus? Pārvaldniek, liels paldies par sadarbību ar mūsu namu! Vai tā ir izdomāta Pārvaldnieka ilūzija? Nē, tie ir vārdi un darbības, kuras dzirdeju es, redzot teicēju starojošās acis.
Šis nav kāds saldi sapakots stāsts no pasaku grāmatas, šis nav izdomājums vai ilūzija. Tā ir īstenība, bez iekniebšanas sānos. Dzīvokļu īpašnieki šajos namos ir tie paši, kurus var ikdienu satikt uz ielas, veikalā, sabiedriskajā transportā- Kristaps, Silvija, Reinis, Dzintra, Tatjana, Jeļena, Deniss, Dins, Ieva, Zane, Inārs, Gatis, Žanete, Ņina, Jana, Alise, Māris, Agris,Aļona, Dmitrijs, Natālija, Anatolijs…..latvietis un krievs, savas mājas, savas pilsētas, savas valsts patriots. Cilvēki, kuriem nav vienalga kas notiek ar viņu īpašumu. Mājas īpašnieki, kuri redz tālāk par sava privātā dzīvokļa sienām un ārdurvīm. Īpašnieki, kuri apjēdz, ka viņu īpašums ir viss daudzdzīvokļu nams un pie tā piesaistītā teritorija. Īpašnieki, kuriem ir svarīga sakopta apkārtne un skaista pilsētas vide.
Šis nav stāsts par milzīgiem un dārgiem namiem, nav stāsts par sabiedrības turīgo daļu. Šiem īpašniekiem pieder četru, sešu, trīspadsmit vai divdesmit dzīvokļu nami, kas ir celti pagājušā gadsimta sākumā. Dažiem pieder kopīpašumā nosacīti jaunā projekta nams, kurš tika celts laikā, kad attīstītājam bija svarīgs tikai dzīvokļu izpārdošanas jautājums. Visos šajos namos ir milzu daudzums tehnisku vai juridisku problēmu ar dažādiem finanšu segumiem.
Īpašnieki ir gatavi ņemt aizņēmumus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, uzņemties kredītsaistības. Viņus nebaida finanšu slogs ilgu gadu garumā, viņi to define kā ilgtermiņa investīciju savā kopējā īpašumā. Šiem īpašniekiem nav nepieciešami likumdevēja stibas, žagari, sodi vai apelēšana pie atbildības. Viņi paši vēlas, izrāda iniciatīvu, saprot realitāti un negaida balto lāci, kurš nāks viņu vietā atrisināt mājas problēmas. Šiem īpašniekiem ir svarīga Pārvaldnieka rīcība un spēja realizēt izteiktās vēlmes. Viņi kopā ar Pārvaldnieku veido vienotu vīziju, redzējumu un komandu.
Viņi pasniedz roku, ja esi pakritis, un dod laiku Pārvaldniekam atjēgties, lai labotu savu kļūdu. Viņi nenosoda, nekritizē, nekliedz, neveido mobingu, neklaigā sociālajās platformās, nesūta paziņojumus par līguma laušanu vai prasības celšanu tiesā. Viņi jautā- kā var palīdzēt un kas būtu jādara, lai problēma neatkārtotos nākotnē? Viņi nenoslogo Pārvaldnieku ar desmitiem iesniegumu - pamatot, atskaitīties, dod skaidrojumu. Viņi nezvana, lai izkliegtu savu emociju. Viņi uzrunā, lai veidotu SARUNU. Šojos īpašumos nav ierastās Pārvaldniekam veltītās padomju laika attieksmes, kritikas, negāciju, stressa, uzbrukumu, emocionālās vardarbības, aprunāšanas, neuzticēšanās, draudu. Viņi spēj būt cieņpilni un stāvēt virs negācijām. Ir ieklausīšanās, sapratne, novērtējums un vienota kopība. Vai likumdevējs var reglamentēt apjēgu, izpratni, un cilvēcīgumu? Protams, nē. Neviens normatīvais akts nepaskaidros, ka attīstīt īpašumu var tikai esot visiem kopā ciešā sazobē un vienam otru atbalstot.
Neapšaubāmi, šāda nama pārvaldīšanas forma var veidoties tikai tad, kad mājas Pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku kopības izveidota biedrība, kas noslēgusi ar mājas īpašniekiem Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, bet savukārt, šīs biedrības valde ir noslēgusi Pakalpojuma līgumu ar profesionālu nama Pārvaldnieku. Šāda nama pārvaldīšanas forma ļauj māju īpašniekiem visu mājas finanšu plūsmu turēt savā “maciņā”. Šāda nama pārvaldīšana forma ir visproduktīvākā, efektīvākā un nes tūlītējus rezultātus abām pusēm. Protams, biedrībai esot Nama pārvaldnieka statusā ir ne tikai pilnībā caurspīdīgs finanšu atspoguļojums,skaidrība plānotajos darbos, bet arī atbildība no likuma puses. Tas viss nostiprina līdzvērtīgas attiecības starp Pārvaldnieku un mājas īpašniekiem. Attiecības, kas balstītas uz vienotu mērķi, toleranci, cieņu un uzticēšanos, kas rezultējās ar kopīgi pieņemtajiem lēmumiem, mājas uzlabojumiem vai renovāciju.
Kristīne Rozenberga
Namu pārvaldnieks, lektors, mentors, uzņēmēja
