09/12/2025
💥 𝗩𝗶𝗻𝗷𝗲𝘁𝗲𝘀 - tā ir tikai daļa no pakāpen*skas un kumulatīvas izmaksu eksplozijas kravu pārvadājumu nozarei.
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija jau vasarā kategoriski iebilda pret grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Diemžēl nedz politiķi, nedz sabiedrība šo neuztvēra kā kopēju problēmu. Mēs varam ieskicēt laukumu mūsu kompetences robežās, pārējie pārvadātāji droši var pievienot savu.
📈 1. Jau 2025. gada sākumā mežsaimniecības nozares pārvadājumos notika būtisks nodokļu un nodevu kāpums. Autoceļu lietošanas nodeva 🚛:
- Kokvedējiem ar EURO IV–V dzinēju nodeva pieaug no 711 EUR (2023./2024. g.) līdz 1360 EUR (2025. g.) un šobrīd tiek plānots vairāk nekā divkāršs pieaugums līdz 1500 EUR (2026. g.).
- Kokvedējiem ar EURO VI dzinēju nodeva 2025. gadā vēl saglabājas 700 EUR, tomēr grozījumu projektā paredzēts, ka jau 2026. gadā tā kāpj līdz 1100 EUR – par 57% vairāk nekā 2024. gadā.
Būtiski saprast, ka tādiem smagsvara transportlīdzekļiem, kas saskaras ar īpaši skarbiem un mainīgiem darba apstākļiem kādi ir dažādos gadalaikos mežā, šobrīd nepastāv un tirgū nav pieejami ekonomiski pamatoti bezemisiju risinājumi, tāpēc loģiski būtu neaplikt ar papildu slogu ekoloģiskāko EURO VI dzinēju klasi. Likumprojekta anotācijā tiek minēts mērķis stimulēt pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tomēr straujais nodevu pieaugums notiek paralēli citu izmaksu kāpumam (akcīze, smagsvara atļaujas), tādēļ uzņēmumiem samazinās finanšu resursi investīcijām jaunos EURO VI transportlīdzekļos. Tā vietā uzņēmumi būs spiesti ekspluatēt novecojušu tehniku ilgāk, kas ir pretrunā ar deklarēto politiku.
📈2. Dīzeļdegvielas akcīze no 414 EUR par 1000 litriem 2024. gadā pieaug līdz 440,5 EUR 2025. gadā un 467 EUR 2026. gadā.
Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido līdz pat 45% no koksnes izejmateriālu pārvadājumu pašizmaksas, arī šis 12,8% kāpums akcīzē pret 2024. gadu ir ļoti būtisks un konkurētspēju mazinošs tālākajā koksnes produktu ražošanas ķēdē. Jāatgādina, ka būtisks dīzeļdegvielas patērētājs ir mežizstrādes mašīnas, kas atšķirībā no lauksaimniecības tehnikas, ceļu satiksmē praktiski nepiedalās, tomēr nekādus atbrīvojumus no akcīzes nodokļa atšķirībā no lauksaimniekiem nesaņem. Ņemot vērā, ka meža mašīnas (neskaitot autotransportu) Latvijā ik gadu patērē ap 30 miljoniem litru dīzeļdegvielas, katrs akcīzes likmes kāpums būtiski ietekmē meža nozari, it īpaši saražoto koksnes produktu konkurētspēju globālajos tirgos.
📈3. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas maksa kokvedējiem ar 52 tonnu pilnu masu no 142 EUR (2023. g.) pieaug līdz 864 EUR (2024. g.) un saglabājas šajā līmenī, kas nozīmē vairāk nekā seškārtīgu pieaugumu.
Tai pašā laikā nav redzama būtiska virzība normatīvajos aktos, kas veicinātu pārvadājumu produktivitāti, kā to jau izsenis ir paveikušas ziemeļvalstis, organizējot kokmateriālu pārvadājumus ar sastāviem, kuru pilna masa sasniedz 60-70 tonnas, tādējādi samazinot nepieciešamo autotransporta parku un CO2 izmešus.
📈4. Negodīga konkurence
Latvijas apaļkoksnes un šķeldas transports pārsvarā tiek veikts vietējā tirgū, kur nav iespējams nodevu slogu kompensēt ar starptautisko pārvadājumu ieņēmumiem. Lielā daļā ES valstu līdzīgas nodevas ir zemākas vai tiek piemērotas tikai autoceļiem ar augstu noslodzi. Latvijā tiek piemērota universāla pieeja visos uz transportlīdzekļu ekspluatāciju attiecināmajos nodokļos un nodevās, kas būtiski mazina vietējās uzņēmēju konkurētspēju un rada risku, ka negodprātīgākie uzņēmēji šīs izmaksas kompensēs ar pārkrautu kravu komplektēšanu, kas jau šobrīd ir novērojams atsevišķu reģionālo pārvadātāju praksē, bet lielākoties Lietuvas pārvadātāju pieejā, transportējot importētās apaļkoksnes kravas no Lietuvas. Gadu gaitā esam vairākkārtīgi vērsuši atbildīgo ministriju uzmanību uz šo problēmu, piemēram, attīstot automatizētas pilnas masas pārkāpumu kontroles sistēmas, tomēr virzība šajos jautājumos notiek ļoti lēni.
