13/02/2024
INFORMĀCIJAS IEGŪŠANA VAI TOMĒR JAU KONTROLE/ AUDITS?
Kā zināt, tad no pagājušā gada mēs visi dzīvojam pēc jaunās kārtības un nodokļu administrēšana tiek īstenota trīs posmos:
1) Informācijas iegūšana;
2) Nodokļu kontrole;
3) Nodokļu revīzija (audits).
Taču arvien biežāk saņemu ziņas no lasītājiem un klientiem par to, ka viņi nesaprot, kur beidzas informācijas iegūšana un sākas nodokļu kontrole, jo VID mēdz pieprasīt iesniegt visus attaisnojuma dokumentus par periodiem, kas ne reti pat pārsniedz trīs gadus.
Savukārt vēršoties pie VID ar lūgumu informēt par to, vai notiek nodokļu kontrole / audits – VID to noliedz. “Nē!” saka VID. “Nekāda nodokļu kontrole nenotiek!”
Lasītāju un klientu ieskatā visu attaisnojuma dokumentu pieprasīšana par kādu periodu jau pārsniedz “informācijas iegūšanas” robežas, un būtu jāuzskata par nodokļu kontroli vai auditu, kuru veikšana ir ierobežota laikā. Pretējā gadījumā rodas situācijas, ka VID pēc būtības veic nodokļu kontroli/ auditu bez jebkādiem likumā paredzētajiem ierobežojumiem.
KO SAKA LIKUMS?
Informācijas iegūšana ir patstāvīgs process, kas tiek īstenots arī ārpus konkrētas nodokļu administrācijas pārbaudes, izmantojot likumā noteiktās metodes. Proti, VID konstatē nodokļu maksātāju pieļautos pārkāpumus vai neatbilstības, kā arī informē par to nodokļu maksātājus ĀRPUS VID PĀRBAUŽU ĪSTENOŠANAS.
Šāds pamatojums izriet no likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta, kur noteikts, ka VID uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā ir noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām” (18.pantā). Papildus tiem VID, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus, SEKO jebkuru juridisko un fizisko personu SAIMNIECISKAJAI UN FINANSIĀLAJAI DARBĪBAI.
Tā, piemēram, NOVĒROŠANA un APSEKOŠANA tiek veikta gan pirms [nodokļu kontroles] vai nodokļu revīzijas (audita), gan minēto pārbaužu ietvaros, it īpaši nodokļu maksātājiem, kuriem reģistrētas vairākas struktūrvienības (veikali, sabiedriskā ēdināšana u.c.).
Šo administrēšanas darbību rezultātā iegūto informāciju kopsakarā ar jau VID rīcībā esošajiem datiem izmanto:
1) nodokļu maksātāja datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu risku jomā (t.i., neuzsākot konkrēto VID pārbaudi un nodokļu maksātāju neinformējot par iegūto informāciju);
2) piemērojot principu “konsultē vispirms” un aicinot nodokļu maksātāju labprātīgi novērst VID konstatētos pārkāpumus un neatbilstības, neuzsākot VID pārbaudi;
3) pieņemot lēmumu par konkrētās VID pārbaudes uzsākšanu (ja izvērtējot konstatētos nodokļu nenomaksas riskus un VID rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātājs tiek atlasīts VID pārbaudes veikšanai);
4) pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu (ja konstatēti pārkāpumi, kas nav saistīti ar nodokļu nomaksu, piemēram, pārkāpumi saistībā ar grāmatvedības kārtošanu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāja pienākumu izpildi).
KĀDAS DARBĪBAS IETVER SEVĪ INFORMĀCIJAS IEGŪŠANAS POSMS?
Informācijas iegūšana kā nodokļu administrēšanas posms ietver:
1) VID RĪCĪBĀ ESOŠĀS INFORMĀCIJAS par nodokļu maksātāju izvērtēšanu un analizēšanu (tai skaitā, izvērtējot un analizējot datus, KAS IEGŪTI NO VID IEKŠĒJIEM INFORMĀCIJAS IEGUVES AVOTIEM (piemēram, nodokļu maksātāja reģistrācijas dati, iesniegto deklarāciju dati, iepriekš veikto VID pārbaužu rezultāti), un datus, KAS IEGŪTI NO ĀRĒJIEM INFORMĀCIJAS AVOTIEM);
2) nodokļu maksātāja IESNIEGTĀS INFORMĀCIJAS un DOKUMENTU PĀRBAUDI;
3) INFORMĀCIJAS PIEPRASĪŠANU;
4) nodokļu maksātāja ar saimniecisko darbību saistītu teritoriju un telpu apmeklēšanu (apsekošanu), lai iepazītos ar saimnieciskās darbības procesu, apzinātu faktiskos materiāltehniskos un cilvēkresursus;
5) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības novērošanu, kuras ietvaros noteiktā laika posmā tiek fiksētas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītas darbības vai atsevišķas saimnieciskās darbības norisi;
6) kontrolpirkumu veikšanu;
7) virtuālos apmeklējumus, ATTĀLINĀTI PIESLĒDZOTIES NODOKĻU MAKSĀTĀJA ELEKTRONISKĀ VEIDĀ GLABĀTIEM DATIEM;
8) piedalīšanos darbībās ar akcīzes precēm (ja VID, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu par licences piešķiršanu, no iesniegtajiem dokumentiem negūst pietiekamu informāciju, VID veic nodokļu maksātāju plānoto akcīzes preču ražošanas, glabāšanas vai tirdzniecības vietu apmeklējumu, lai pārliecinātos par teritoriju vai darbības vietas atbilstību normatīvo aktu prasībām);
9) preču paraugu paņemšanu, preču iznīcināšanu (ņemot vērā, ka akcīzes preces drīkst iznīcināt tikai VID amatpersonu klātbūtnē, amatpersonas pie lielākajiem akcīzes preču ražotājiem gada laikā ierodas pat vairākus desmitus reižu. Šāda dalība akcīzes preču iznīcināšanā nav uzskatāma par atsevišķu pārbaudes veidu, bet tajā iegūtā informācija var tikt izmantota nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai).
SECINĀJUMI
Kā redzat, informācijas pieprasīšana paredz ļoti plašas VID rīcības iespējas. Vienlaicīgi no likuma (un tā anotācijas) nerodu tiešu atbildi uz to, vai informācijas pieprasīšanas stadijā VID var pieprasīt no nodokļa maksātāja dokumentus apmērā, kas pārsniedz parastas informācijas iegūšanas apjomus (piemēram, iesniegt visus grāmatvedības dokumentus par 4 gadu periodu vai tml.). No vienas puses dokumentu pieprasīšana var ietilpt INFORMĀCIJAS PIEPRASĪŠANAS tiesībās. No citas – tomēr jāpiekrīt, ka tad, kad tiek pieprasīts iesniegt visu vai ļoti daudz – tas vairāk jau līdzinās pēc nodokļu kontroles vai audita, nevis informācijas pieprasīšanas. Tādēļ apsolos šo vēl papētīt dziļāk un noskaidrot arī Finanšu ministrijas / VID viedokli.
Vienlaicīgi jāatceras, ka VID rīcība (pieprasīt informāciju) tomēr nav neierobežota, un jebkuram informācijas pieprasījumam ir jābūt saistītam un nepieciešamam VID uzdevumu izpildei.
Vienmēr ir jāsaprot, ko tieši VID pieprasa. Vai pieprasītā informācija ir par Jums (Jūsu uzņēmumu) vai kādu citu trešo personu (piemēram, Jūsu klientu)? Vai pieprasītā informācija ir aizsargāta ar likumu (piemēram, advokāta un klienta attiecību ietvaros sniegtā informācija, sarakste utt.)? Vai, sniedzot informāciju VID, Jūs nepārkāpjat savas tiesības neliecināt pret sevi (ierosināta kriminālprocesa gadījumos)?
Lai arī tiesu praksē ir atzīts, ka VID var vērtēt informāciju arī par periodiem, kas pārsniedz auditējamo periodu (piemēram, vērtējot, vai Jūsu vecmāmiņai bija ienākums, kuru viņa varēja Jums uzdāvināt/ atstāt mantojumā), tomēr, ja ārpus jebkādas kontroles saņemat pieprasījumu iesniegt dokumentus par periodiem, kas pārsniedz 3 (vai attiecībā uz saistīto personu darījumiem – 5) gadus, es noteikti painteresētos, kādu tieši likumā noteikto uzdevumu pildīšanai minētā informācija (un dokumenti) ir nepieciešami.
Der atcerēties arī ss.lv gadījumu, kura ietvaros tika atzīts, ka VID nedrīkst atkāpties no vispārīgās datu aizsardzības regulas.
Jūsu Alisa
P.S. pastāstiet par savu pieredzi ar informācijas pieprasīšanu no VID. Tas palīdzēs demonstrēt Finanšu ministrijai, kāda ir prakse ar informācijas pieprasījumiem.
