Ellikss Holding, Inc.

Ellikss Holding, Inc. Production company, waste management Местная компания

Латвийский административный суд официально объявил: возможная подделка доказательств — не его проблемаПолучен очередной ...
03/07/2026

Латвийский административный суд официально объявил: возможная подделка доказательств — не его проблема

Получен очередной документ из административного суда. На этот раз уже не просто процессуальная клоунада, а полноценный цирковой номер с поджогом шатра изнутри.

Ключевая цитата:

“Administratīvajai apgabaltiesai nav pamata lemt par rakstveida pierādījumu viltojumu, ekspertīzes noteikšanu, tiesvedības apturēšanu vai blakus lēmuma pieņemšanu par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā to lūdz pieteicēja.”

Перевод простой: Административный апелляционный суд заявляет, что у него нет оснований рассматривать вопрос о возможной подделке письменных доказательств, назначении экспертизы, приостановлении производства или вынесении отдельного решения о возможном нарушении норм права.

Вот и всё.

Не скрыто.
Не завуалировано.
Не между строк.
Прямо в документе.

Если в деле появляются документы с признаками подделки, если государственный орган сначала использует одни документы, потом пытается их удалить и заменить другими, если сторона просит проверить происхождение, достоверность и процессуальное значение этих документов, суд отвечает: оснований нет.

То есть доказательства можно тасовать как карты в дешевом придорожном казино, а суд при этом делает вид, что он не крупье, не охрана и вообще случайно проходил мимо в мантии.

Это не правосудие.
Это не судебная ошибка.
Это не “разное процессуальное понимание”.

Это демонстративное наплевательство на закон, процесс и саму идею суда как органа, который обязан проверять доказательства, а не обслуживать государственный орган, когда у того начинает гореть бумажная конструкция.

Суд фактически говорит:
мы не будем рассматривать вопрос о возможной подделке доказательств;
мы не будем назначать экспертизу;
мы не будем приостанавливать производство;
мы не будем выносить отдельное решение;
мы не будем реагировать на возможное нарушение закона.

Тогда возникает один вопрос: зачем вообще нужна такая судебная инстанция?

Если суд не проверяет доказательства, не реагирует на признаки подделки, не направляет материалы компетентным органам и не защищает процесс от превращения в мусорную яму, то это уже не суд. Это декоративная прокладка между гражданином и государственным произволом.

Именно поэтому данная цитата будет передана журналистам, международным наблюдателям и всем, кому интересно, как в Латвии выглядит “правовое государство”, когда с него снять праздничный галстук.

Позиция простая:

Ваше решение мы не признаем как акт правосудия.
Вашу процессуальную имитацию мы не считаем законной.
Ваш отказ проверять возможную подделку доказательств будет использован как самостоятельное доказательство системной проблемы.
А вашу попытку закрыть глаза на документы с признаками фальсификации мы публично выворачиваем наружу.

Если говорить совсем прямо, без дипломатического лака:

ваше “решение” было принято к сведению, оценено по достоинству и в правовом, политическом и публичном смысле отправлено туда, где ему самое место.

Потому что когда суд пишет, что у него нет оснований рассматривать вопрос о возможной подделке доказательств, это уже не мантия.

Это клоунский колпак, просто плохо замаскированный под процессуальный документ.

И да, этот документ будет передан в прессу.

Пусть международные журналисты, наблюдатели и правозащитники посмотрят, как в европейском государстве суд апелляционной инстанции письменно объясняет, почему возможная подделка доказательств в судебном деле — это, видимо, не повод для судебной реакции.

Браво.

Публика аплодирует стоя.
Тараканы играют на баяне.
Правосудие вышло покурить и не вернулось.

Svešas PVN deklarācijas tiesas lietā. VID to sauc par kļūdu. Mēs redzam pierādījumu viltošanas pazīmes un meklējam citus...
11/06/2026

Svešas PVN deklarācijas tiesas lietā. VID to sauc par kļūdu. Mēs redzam pierādījumu viltošanas pazīmes un meklējam citus cietušos uzņēmējus.
Šis teksts nav par vienu dusmīgu uzņēmēju un nav par kārtējo strīdu ar VID.
Šis teksts ir par jautājumu, kas skar jebkuru uzņēmēju Latvijā:
vai valsts iestāde tiesas procesā drīkst izmantot svešus dokumentus, pēc gadiem tos “aizstāt” un pēc tam pateikt, ka tā bijusi tikai neuzmanības kļūda?
Konkrētā administratīvā lietā pret nodokļu maksātāju tiesas materiālos atradās cita nodokļu maksātāja PVN deklarācijas.
Nevis nepareizs komats.
Nevis kļūdains pielikuma numurs.
Nevis tehniska drukas kļūda.
Cita nodokļu maksātāja PVN deklarācijas tiesas lietā.
VID šo faktu atzina nevis labas pārvaldības vai iekšējās kontroles rezultātā. VID gadiem ignorēja iebildumus un sāka rīkoties tikai tad, kad jautājums tika pacelts Finanšu ministrijas un Eiropas Komisijas iespējamās kontroles kontekstā.
Tikai tad svešas PVN deklarācijas tiesas lietā pēkšņi kļuva par “neuzmanības kļūdu”, kuru VID apelācijas stadijā mēģina atrisināt ar dokumentu izslēgšanu un aizstāšanu.
Tas nav kļūdas labojums. Tas izskatās pēc novēlota mēģinājuma samazināt ārējas institucionālas kontroles risku.
Tieši šis vārds - “aizstāt” - ir centrālais.
Ja tiesas lietā gadiem atrodas sveši dokumenti, ja nodokļu maksātājs uz to norāda, ja iestāde to noliedz vai ignorē, bet pēc tam pati atzīst un lūdz dokumentus aizstāt, tad tas vairs nav parasts procesuāls sīkums.
Tas rada jautājumu par pierādījumu bāzes pārrakstīšanu apelācijas stadijā.
Tas rada jautājumu par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu tiesai.
Tas rada jautājumu par pierādījumu viltošanas pazīmēm.
Tas rada jautājumu par to, vai VID vispār kontrolē, ko iesniedz tiesai nodokļu maksātāju lietās.
Un pats svarīgākais:
cik uzņēmumu Latvijā jau ir cietuši no līdzīgas “neuzmanības”?
Jo šāda kļūda nav nevainīga.
Ar šādiem dokumentiem pret uzņēmumu var uzturēt nodokļu prasījumu.
Ar šādiem dokumentiem var pamatot nelabvēlīgu administratīvo aktu.
Ar šādiem dokumentiem var turpināt bezstrīdus piedziņu.
Ar šādiem dokumentiem var bloķēt kontus, sabojāt reputāciju, apturēt darījumus, nobiedēt partnerus un faktiski iznīcināt uzņēmumu.
Un tad, pēc gadiem, valsts iestāde pasaka: atvainojamies, kļūda.
Nē.
Atvainošanās pēc gadiem ilgas tiesvedības, piedziņas, reputācijas graušanas un mantiskām sekām nav tiesiskuma atjaunošana.
Tā ir administratīva ņirgāšanās.
Šajā gadījumā problēma nav tikai tajā, ka tiesas lietā atradās svešas PVN deklarācijas.
Problēma ir daudz plašāka.
Pirmkārt, ir jautājums, kā šādi dokumenti vispār nonāca tiesas lietā.
Otrkārt, ir jautājums, kura VID amatpersona vai struktūrvienība tos sagatavoja, pārbaudīja, parakstīja, nosūtīja vai augšupielādēja.
Treškārt, ir jautājums, kāpēc VID gadiem ilgi nereaģēja uz nodokļu maksātāja iebildumiem.
Ceturtkārt, ir jautājums, kāpēc defekts tika atzīts tikai tad, kad jautājums jau tika pacelts Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas un plašākas institucionālas pārbaudes kontekstā.
Piektkārt, ir jautājums, kāpēc VID mēģina šo situāciju sašaurināt līdz “neuzmanības kļūdai”, nevis nosaukt atbildīgās amatpersonas, iesniegt metadatus, parādīt dokumentu aprites ķēdi un izvērtēt kaitējumu.
Šī nav normāla nodokļu administrēšana.
Tā ir valsts varas izmantošana pret uzņēmēju uz defektīvas, nepilnīgas un vēlāk pārrakstāmas pierādījumu bāzes.
Atsevišķi jārunā par tiesas procesu.
Ja nodokļu maksātājs gadiem norāda uz neattiecināmiem, svešiem vai iespējami sagrozītiem dokumentiem, bet tiesa to faktiski ignorē, savukārt, tiklīdz VID pats vēlāk atzīst daļu no problēmas, šis VID atzinums pēkšņi kļūst procesuāli nozīmīgs, tad rodas ļoti nopietns jautājums par procesuālo līdztiesību.
Privātpersona brīdina - klusums.
VID atzīst - process kustas.
Vai tā ir taisnīga tiesa?
Vai tā ir objektīva valsts iestādes kontrole?
Vai tā nav situācija, kur tiesa ar formālismu faktiski palīdz glābt valsts iestādes kļūdaino pozīciju?
Mēs redzam arī vēl vienu bīstamu modeli.
VID savos procesos bieži atsaucas uz Senāta, Eiropas Savienības Tiesas un citu tiesu atziņām. Taču praksē rodas jautājums, vai šī judikatūra netiek izmantota selektīvi - izraujot tikai VID izdevīgās frāzes, bet noklusējot tās atziņas, kas aizsargā nodokļu maksātāju, prasa pierādījumu pilnīgu pārbaudi, objektivitāti, samērīgumu un tiesas pienākumu vērtēt pierādījumus pēc būtības.
Tā nav judikatūras piemērošana.
Tā ir judikatūras izmantošana kā dekorācija jau iepriekš sagatavotai valsts iestādes pozīcijai.
Tieši tāpat bīstama ir starptautiskās informācijas aprite.
Ja VID ārvalstu iestādēm, starptautiskās sadarbības kanāliem vai tiesībaizsardzības iestādēm sniedz nepilnīgu, selektīvu vai vēlāk apšaubāmu informāciju par uzņēmumu un tā darījumiem, tad parasts nodokļu strīds var tikt mākslīgi pietuvināts aizdomām par noziedzīgu darbību.
Tas jau nav tikai nodokļu jautājums.
Tas ir uzņēmuma kriminalizēšanas risks.
Tas ir reputācijas iznīcināšanas risks.
Tas ir partneru, banku, piegādātāju un ārvalstu institūciju maldināšanas risks.
Un pēc tam uzņēmumam pašam jāskrien pa ārvalstu iestādēm un jāpierāda, ka VID versija bija nepilnīga, selektīva vai balstīta uz defektīvu pierādījumu bāzi.
Atsevišķi ir jāvērtē komercnoslēpuma un nodokļu informācijas aizsardzība.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šādā procesā varēja tikt atklāta vai izmantota informācija par ļoti plašu darījumu loku - līdz pat 165 uzņēmumiem, to darījumiem, partneriem, piegāžu ķēdēm un komercattiecībām.
Ja VID šādu informāciju ievāc, izplata, pievieno lietām vai izmanto bez stingras nepieciešamības, bez skaidra tiesiska pamata, bez minimizācijas un bez pārbaudāma mērķa, tad tas vairs nav tikai nodokļu administrēšanas jautājums.
Tas ir jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību.
Tas ir jautājums par nodokļu informācijas aizsardzību.
Tas ir jautājums par datu aizsardzību.
Tas ir jautājums par uzņēmēju tiesisko drošību Latvijā.
Jo, ja šodien viena uzņēmuma lietā var “nejauši” atrasties cita nodokļu maksātāja PVN deklarācijas, tad rīt jūsu dati var “nejauši” atrasties svešā lietā.
Un jums pēc tam pateiks: atvainojamies.
Tāpēc mēs sākam plašāku procesu.
Tiek gatavota vēršanās:
Eiropas Komisijā;
Saeimas priekšsēdētājam / priekšsēdētājai;
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā;
Saeimas Juridiskajā komisijā;
Saeimas Pieprasījumu komisijā;
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā;
Satversmes tiesas procesa virzienā.
Mērķis nav vienkārši publiski pasūdzēties.
Mērķis ir pārbaudīt, vai šī nav sistēmiska VID prakse.
Mērķis ir savākt citus gadījumus.
Mērķis ir savienot dokumentus.
Mērķis ir parādīt, ka uzņēmēji nav atsevišķi izolēti gadījumi, kurus var nosaukt par “emocionāliem nodokļu maksātājiem”.
Mēs meklējam uzņēmējus, juristus, grāmatvežus un nodokļu strīdu speciālistus, kuri ir saskārušies ar līdzīgu praksi.
Mūs interesē gadījumi, kuros:
VID lietā parādījās sveši dokumenti;
tika izmantotas cita uzņēmuma deklarācijas, dati, darījumi vai partneru informācija;
VID tiesai sniedza nepilnīgu, vēlāk apšaubāmu vai pretrunīgu informāciju;
VID vēlāk mēģināja “precizēt”, “labot” vai “aizstāt” pierādījumus;
tiesa ignorēja nodokļu maksātāja iebildumus, bet pieņēma VID skaidrojumu kā pietiekamu;
VID atsaucās uz Senāta vai Eiropas Savienības Tiesas praksi selektīvi;
starptautiskās informācijas apmaiņas rezultātā uzņēmums tika mākslīgi kriminalizēts;
bezstrīdus piedziņa turpinājās, lai gan pierādījumu bāze bija apstrīdēta vai vēlāk izrādījās defektīva;
tika atklāta vai izmantota komercinformācija, darījumu ķēdes, partneru dati vai cita ierobežotas pieejamības informācija;
VID atzina kļūdu tikai formāli, bez amatpersonu identificēšanas, bez metadatiem, bez dienesta pārbaudes un bez kaitējuma izvērtējuma.
Mēs nemeklējam tukšus komentārus.
Mēs meklējam dokumentus.
Lēmumus.
Paskaidrojumus.
Tiesas materiālus.
VID vēstules.
Starptautiskos pieprasījumus.
Piedziņas lēmumus.
Spriedumus.
Piemērus, kur valsts iestāde ar formālismu un selektīvu pierādījumu izmantošanu faktiski salauza uzņēmumu vai radīja tam smagas sekas.
Materiāli par mūsu lietu tiks nodoti iepazīšanai atsevišķi caur mākoņkrātuvi tiem, kuri ir gatavi reāli iesaistīties.
Publiski uzņēmuma nosaukums šobrīd netiek norādīts apzināti.
Šis nav reklāmas teksts.
Šī nav individuāla sūdzība.
Šis ir mēģinājums saprast, cik plaša ir problēma.
Ja šāds gadījums ir viens - tam jābūt pilnībā izmeklētam.
Ja šādu gadījumu ir desmit - tas jau ir Saeimas komisiju jautājums.
Ja šādu gadījumu ir simts - tā ir tiesiskuma, konstitucionāla un Eiropas Savienības līmeņa problēma.
VID nav privāts inkasators.
VID nav politiska spiediena instruments.
VID nav iestāde, kurai drīkst būt sveši dokumenti tiesas lietā un pēc tam tiesības pateikt: “nekas, aizstāsim”.
Ja uzņēmējs kļūdās deklarācijā, VID viņu soda.
Ja VID tiesas lietā nonāk sveša deklarācija, kāpēc tam būtu jāpietiek ar atvainošanos?
Kāpēc uzņēmējam par kļūdu draud piedziņa, sankcijas un reputācijas iznīcināšana, bet valsts iestādei par svešiem dokumentiem tiesas lietā pietiek ar frāzi “neuzmanības kļūda”?
Šis jautājums vairs nav tikai par nodokļiem.
Tas ir par tiesiskumu.
Tas ir par uzņēmēju aizsardzību.
Tas ir par pierādījumu tīrību tiesā.
Tas ir par to, vai Latvijā valsts iestāde drīkst vispirms radīt problēmu, pēc tam to slēpt, pēc tam to saukt par kļūdu un beigās prasīt, lai sabiedrība vienkārši notic.
Mēs neticēsim.
Mēs pārbaudīsim.
Mēs vāksim dokumentus.
Mēs iesim uz Eiropas Komisiju, Saeimu un Satversmes tiesas procesa virzienā.
Ja jums ir līdzīga pieredze - rakstiet privāti.
Ja jūs esat jurists un redzat šeit sistēmisku problēmu - piesakieties.
Ja jūs esat uzņēmējs, kuru VID nospieda ar formālismu, selektīvu informāciju, nepilnīgiem pierādījumiem vai neapturamu piedziņu - šis ir brīdis savienot lietas kopā.
Vienu uzņēmumu var mēģināt noklusināt.
Desmit uzņēmumus var mēģināt apsmiet.
Simts uzņēmumu ar dokumentiem vairs nav “emocijas”.
Tas ir pierādījumu kopums.
Meklējam cietušos.
Meklējam precedentus.
Meklējam juristus.
Meklējam uzņēmējus.
Meklējam tos, kuri ir gatavi nevis klusēt virtuvē, bet iet līdz galam.

10/04/2026

Kad investors iziet visas varas pakāpes un tik un tā dodas uz Eiropu

Latvijā patīk runāt par tiesisku valsti, institucionālu briedumu un saprotamu vidi uzņēmējdarbībai. Patīk ziņojumi, prezentācijas, apaļie galdi un pareizie vārdi. Taču īstā valsts pārbaude sākas nevis tur, kur tā stāsta par sevi, bet tur, kur investors konfliktā sastopas ar pašu sistēmu. Tieši tajā brīdī kļūst redzams, vai valsts aizsargā tiesības - vai tikai dekorācijas ap tām.

SIA “Ellikss Holding” stāsts, pēc paša uzņēmuma vērtējuma, ir kļuvis tieši par šādu pārbaudi. Uzņēmums apgalvo, ka ar tīru sirdsapziņu ir izgājis visu iekšējo ceļu - no vēršanās valsts iestādēs līdz mēģinājumiem panākt aizsardzību, izmantojot tiesībsargājošos un tiesu mehānismus. Un tieši pēc šīs varas vertikāles un horizontāles iziešanas uzņēmums ir izgājis Eiropas līmenī, noformējot oficiālu vēršanos pie Civil Liberties Union for Europe - Liberties, kur tieši uzdots jautājums par plaisu starp publisko Latvijas “rule of law” tēlu un to, kas, pēc uzņēmuma ieskata, notiek praksē. Pašā vēstulē runa ir par dokumentētiem materiāliem, sistēmiskiem procesuāliem defektiem, strīda būtības sašaurināšanu publiskajai varai ērtā formā un faktisku efektīvas aizsardzības aizstāšanu ar tās imitāciju.

Šī vēršanās ir adresēta Ilinai Neshikj, kura Liberties izpilddirektores amatā stājās 2026. gada 1. martā. Un simbolika šeit ir pārāk precīza, lai to nepamanītu - tieši dienās, kad Latvija Eiropas publiskajā narrative turpina izskatīties kā valsts, kas it kā strādā pie tiesiskuma kvalitātes uzlabošanas, uzņēmums Eiropai nes stāstu par to, kā valsts iekšienē tiesības, pēc tā vērtējuma, tiek pārvērstas par administratīvā patvaļas piesegšanas mehānismu. Liberties savā Rule of Law Report 2026 Latviju patiešām raksturo kā vienīgo valsti grupā “Hard Workers”, proti, kā valsti, kas it kā aktīvi cenšas uzlabot tiesiskuma standartus. Tieši ar šo labvēlīgo tēlu uzņēmums šobrīd nonāk tiešā pretrunā.

Pēc SIA “Ellikss Holding” apgalvotā, pret uzņēmumu nav tikusi vērsta nejaušu kļūdu ķēde, bet gan daudzpakāpju izspiešanas un sagrābšanas shēma, kurā iesaistīti vietējās varas, izpildes spiediena, administratīvo lēmumu, tiesībsargājošās bezdarbības un tiesiskas legalizācijas elementi. Starp struktūrām un personām, kuras uzņēmums uzskata par šīs destruktīvās ķēdes daļu, tiek minētas Rēzeknes novada dome, ZTI L. Solovjova, A. Zaķe, atsevišķi Valsts policijas darbinieki, prokuratūras darbinieki, Valsts vides dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Pēc uzņēmuma vērtējuma, šīs shēmas bīstamība nav tikai mantiskajā rezultātā, bet tajā, ka dažādi sistēmas posmi atkal un atkal rada vienu un to pašu iznākumu - investors paliek bez reālas aizsardzības, bet strīdīgi un postoši lēmumi apaug ar procesuālu likumības čaulu.

Jau sagatavotajā vēršanās tekstā Eiropas adresātam uzņēmums atsevišķi uzsver, ka runa nav par “privātu komercstrīdu”. Saskaņā ar projekta dokumentāciju un biznesa plānošanu bloķētais projekts Stružānos bija paredzēts, lai radītu vismaz 42 tiešās darbavietas, kā arī saistīto nodarbinātību loģistikā, maiņu darbā un atbalsta funkcijās. Vēstulē arī norādīts, ka projektam bija starptautiska dimensija, tostarp attiecīgā aprīkojuma prezentācija PRS Plastics Recycling Show Middle East & Africa 2025 izstādē Dubaijā. Tas nozīmē, ka, pēc uzņēmuma versijas, tika bloķēts nevis tikai atsevišķs bizness, bet konkrēts reģionālās attīstības, nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes projekts.

Tieši šeit sākas šī stāsta valsts varai visnepatīkamākā daļa. Jo ārējais investors vērtē nevis vārdus par paredzamību, bet institūciju faktisko rīcību. Ja kritiskā brīdī pret biznesu, pēc tā apgalvotā, sāk strādāt pašvaldības līmenis, izpildes mehānismi, kontroles iestādes, policija, prokuratūra un pēc tam vēl arī tiesu sistēma, tad problēma vairs nav vienā strīdā. Problēma ir signālā, ko saņem jebkurš potenciālais investors - Latvijā risks var nākt ne tikai no tirgus, bet no pašas valsts mašīnas.

Atsevišķu vietu šajā stāstā, pēc uzņēmuma pozīcijas, ieņem tiesu posms. Tiesu administrācijas oficiālajā vietnē ir norādīts, ka Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā strādā Māris Šļakota, Staņislavs Linkevičs un Solvita Pujāte, savukārt 2026. gada lietu sadales plānā šim tiesu namam ir norādīti attiecīgi 42., 43. un 44. sastāvs. Uzņēmums apgalvo, ka tieši caur virkni tiesas aktu un procesuālu lēmumu, kas saistīti ar šiem vārdiem un ar pašu Rēzeknes tiesu namu, vietējo varu strīdīgā līnija ieguvusi ārēju likumības veidolu, neskatoties uz savāktajiem materiāliem par viltojumiem, pierādījumu neattiecināmību un asimetrisku pušu argumentu vērtējumu. Pēc būtības, pēc uzņēmuma ieskata, runa ir nevis par tiesas pretdarbību patvaļai, bet par tās institucionālu nostiprināšanu.

Visgrūtākais lasītājam šajā konstrukcijā ir tas, ka tiesa, kurai būtu jābūt barjerai pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, sāk izskatīties kā pēdējais zīmogs uz jau saliktas shēmas. Uzņēmums tieši uzdod jautājumu - ja tiesa, rīcībā esot argumentiem par dokumentu viltojumiem, strīda priekšmeta aizstāšanu, ierobežotu piekļuvi materiāliem un šķību pierādījumu vērtēšanu, neatjauno līdzsvaru, bet saglabā investoram postošu rezultātu, tad kur beidzas taisnīga tiesa un kur sākas administratīvās intereses apkalpošana? Tā vairs nav tikai emocionāla formula. Tas ir jautājums par visas sistēmas reputāciju.

Paralēli uzņēmums ir sācis starptautisku koordināciju pretkorupcijas un tiesiskuma monitoringa virzienā, sagatavojot dokumentētu materiālu nodošanu Eiropas mehānismiem, kas ir nozīmīgi institucionālās korupcijas, interešu konflikta, varas ļaunprātīgas izmantošanas un taisnīgas tiesas garantiju degradācijas izvērtēšanai. Šajā kontekstā būtisks ir arī GRECO formāts. Jā, GRECO neizskata individuālas korupcijas lietas, taču šīs struktūras oficiālais mehānisms balstās uz informācijas iegūšanu un izvērtēšanu ne tikai no valsts, bet arī no citiem nozīmīgiem iekšējiem dalībniekiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības. Latvijai tas ir īpaši jūtīgi, jo GRECO jau ir vērtējis un vērtē jautājumus, kas saistīti ar tiesnešiem un prokuroriem, kā arī ar centrālo izpildvaru un tiesībaizsardzības iestādēm; turklāt sestā izvērtēšanas kārta, kas sākta 2025. gadā, tieši aptver korupcijas novēršanu un integritātes nodrošināšanu subnacionālajā līmenī. Tas nozīmē, ka sižets par pašvaldību un vietējo varas vidi vairs nav “vietēja drāma”, bet nonāk Eiropas pretkorupcijas intereses laukā.

Tieši tādēļ uzņēmuma iziešana Eiropas līmenī nav izmisuma žests un nav mēģinājums “pasūdzēties kādam augstāk”. Tas ir loģisks turpinājums ceļam pēc iekšējā koridora iziešanas, kurā, pēc uzņēmuma vērtējuma, viena un tā pati sistēma vispirms rada problēmu, pēc tam atsakās saskatīt tajā noziedzīgu vai prettiesisku elementu, vēlāk novilcina vai iztukšo efektīvu aizsardzību, un pēc tam vēl pasniedz to visu kā normālu institūciju darbu.

SIA “Ellikss Holding” faktiski uzdod Eiropas sabiedrībai ļoti vienkāršu un ļoti nepatīkamu jautājumu. Cik vērta ir visa runāšana par tiesiskumu, ieguldījumu aizsardzību un Eiropas standartiem, ja Eiropas perifērijā investors var iziet cauri iestādēm, policijai, prokuratūrai un tiesai, un nonākt pie secinājuma, ka valsts iekšienē viņam atstāta tikai forma bez satura? Ko par šādu vidi lai domā ārējais kapitāls, ja savu pamattiesību aizsardzībai uzņēmumam jāpaļaujas nevis uz nacionālo sistēmu, bet uz savākto materiālu iznešanu ārpus valsts?

Šis stāsts ir svarīgs nevis tāpēc, ka viena sabiedrība uzskata sevi par cietušu. Tādu stāstu, diemžēl, vienmēr netrūkst. Tas ir svarīgs tāpēc, ka šeit, pēc uzņēmuma apgalvotā, vienlaikus sakrita visas vistrauksmainākās institucionālās degradācijas pazīmes - strīdīga pašvaldības loma, izpildes spiediens, aizdomas par pierādījumu viltošanu un aizstāšanu, tiesībsargājoša bezdarbība, prokuroriska piesegšana un tiesu akti, kas tā vietā, lai pārrautu ķēdi, pārvēršas par tās galīgo cementēšanu.

Tāpēc šodien jautājums vairs nav tikai par SIA “Ellikss Holding” likteni. Jautājums ir par to, vai civilizētā Eiropas sabiedrība uzzinās, kā tieši Eiropas Savienības perifērijā var izturēties pret investoru, kurš ieradies nevis pēc privilēģijām, bet ar projektu, darbavietām un ekonomisku aktivitāti. Un, ja Eiropa patiešām vēlas saprast nevis fasādi, bet realitāti, tai būs jāskatās nevis uz glītiem ziņojumiem, bet uz šādām lietām. Jo tieši tajās atklājas valsts vārdu patiesā cena.


Когда инвестор проходит все ступени власти и всё равно идёт в ЕвропуВ Латвии любят говорить о правовом государстве, инст...
10/04/2026

Когда инвестор проходит все ступени власти и всё равно идёт в Европу

В Латвии любят говорить о правовом государстве, институциональной зрелости и понятной среде для бизнеса. Любят отчёты, презентации, круглые столы и правильные слова. Но реальная проверка государства начинается не там, где оно рассказывает о себе, а там, где инвестор сталкивается с системой в момент конфликта. Именно в этот момент становится видно, защищает ли государство право - или только декорации вокруг него.

История SIA “Ellikss Holding”, по позиции самой компании, стала именно такой проверкой. Компания утверждает, что с чистой совестью прошла весь внутренний путь - от обращений в государственные учреждения до попыток добиться защиты через правоохранительные и судебные механизмы. И именно после прохождения этой вертикали и горизонтали власти компания вышла на европейский уровень, оформив официальное обращение к Civil Liberties Union for Europe - Liberties, где прямо поставила вопрос о расхождении между публичным образом латвийского “rule of law” и тем, что, по её оценке, происходит на практике. В самом письме говорится о документированных материалах, о системных процессуальных дефектах, о сужении сути спора до удобной для власти формы и о фактической подмене эффективной защиты её имитацией.

Это обращение адресовано Ilina Neshikj, которая заняла пост Executive Director Liberties с 1 марта 2026 года. И символика здесь слишком точная, чтобы её не заметить: именно в дни, когда Латвия в публичном европейском наративе продолжает выглядеть как государство, якобы работающее над качеством институтов, компания приносит в Европу историю о том, как внутри страны право, по её мнению, превращается в механизм прикрытия административного произвола. Liberties действительно описывает Латвию в своём Rule of Law Report 2026 как единственную страну группы “Hard Workers”, то есть государство, которое будто бы активно стремится улучшать стандарты верховенства права. Именно с этим благополучным образом компания сейчас и вступает в прямое противоречие.

По утверждению SIA “Ellikss Holding”, против неё была развёрнута не цепочка случайных ошибок, а многоступенчатая схема вытеснения и захвата, в которой задействованы элементы местной власти, исполнительного давления, административных решений, правоохранительного бездействия и судебной легализации. Среди структур и лиц, которые компания считает частью этой разрушительной цепочки, называются Rēzeknes novada dome, ZTI L. Solovjova, A. Zaķe, отдельные сотрудники Valsts policija, prokuratūra, Valsts vides dienests un Valsts ieņēmumu dienests. По позиции компании, опасность этой схемы состоит не только в имущественном результате, а в том, что разные звенья системы раз за разом производят один и тот же итог: инвестор остаётся без реальной защиты, а спорные и разрушительные решения обрастают процессуальной оболочкой законности.

В уже оформленном обращении к европейскому адресату компания отдельно подчёркивает, что речь идёт не о “частном хозяйственном споре”. Согласно проектной документации и бизнес-планированию, заблокированный проект в Stružāni должен был создать не менее 42 прямых рабочих мест, а также сопутствующую занятость в логистике, сменной работе и сервисных функциях. В письме также указано, что проект имел и международное измерение, включая представление соответствующего оборудования на PRS Plastics Recycling Show Middle East & Africa 2025 в Дубае. То есть, по версии компании, был заблокирован не только отдельный бизнес, но и конкретный проект регионального развития, занятости и экономической активности.

Именно здесь начинается самая неприятная для государства часть этой истории. Потому что внешний инвестор оценивает не слова о предсказуемости, а фактическое поведение институтов. Если в критический момент против бизнеса, по его утверждению, начинают работать муниципальный уровень, исполнительные механизмы, контрольные органы, полиция, прокуратура и затем ещё и судебная система, то проблема уже не в одном споре. Проблема в сигнале, который получает любой потенциальный инвестор: в Латвии риск может исходить не только от рынка, а от самой государственной машины.

Отдельное место в этой истории, по позиции компании, занимает судебное звено. На официальном сайте Tiesu administrācija указано, что в Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nams работают Māris Šļakota, Staņislavs Linkevičs и Solvita Pujāte, а в плане распределения составов на 2026 год для этого суда указаны соответственно 42., 43. и 44. sastāvs. Компания утверждает, что именно через ряд судебных актов и процессуальных решений, связанных с этими именами и с самим Rēzeknes tiesu namu, спорная линия местных властей получала внешний вид законности, несмотря на собранные материалы о фальсификации, неотносимости доказательств и асимметричной оценке доводов сторон. По сути, по оценке компании, речь идёт не о судебном пресечении произвола, а о его институциональном закреплении.

Самое тяжёлое для читателя здесь то, что в такой конструкции суд, который должен быть барьером против злоупотребления, начинает восприниматься как последний штамп на уже собранной схеме. Компания прямо ставит вопрос: если суд, располагая аргументами о подложности, подмене предмета спора, ограниченном доступе к материалам и перекошенной оценке доказательств, не восстанавливает баланс, а сохраняет разрушительный для инвестора результат, то где заканчивается правосудие и начинается обслуживание административного интереса? Это уже не просто эмоциональная формула. Это вопрос о репутации всей системы.

Параллельно компания начала международную координацию по линии антикоррупционного и rule-of-law мониторинга, подготавливая передачу документированного массива материалов в европейские механизмы, релевантные для оценки институциональной коррупции, конфликта интересов, злоупотребления властью и деградации гарантий справедливого разбирательства. В этом контексте значим и формат GRECO. Да, GRECO не рассматривает индивидуальные дела о коррупции, но официальный механизм этой структуры строится на сборе и проверке информации, получаемой не только от государства, но и от других релевантных внутренних акторов, включая гражданское общество. Для Латвии это особенно чувствительно, потому что GRECO уже ведёт и вёл оценку тем, связанных с судьями и прокурорами, а также с центральной исполнительной властью и правоохранительными органами; кроме того, шестой раунд, запущенный в 2025 году, прямо касается предотвращения коррупции и обеспечения добросовестности на субнациональном уровне. А значит, сюжет с самоуправление и местной властной средой перестаёт быть “местечковой драмой” и попадает в рамку европейского антикоррупционного интереса.

Именно поэтому выход компании в Европу - не жест отчаяния и не попытка “пожаловаться кому-нибудь повыше”. Это логическое продолжение пути после исчерпания внутреннего коридора, в котором, по позиции компании, одна и та же система сначала создаёт проблему, потом отказывается видеть преступный или противоправный элемент, затем затягивает или обнуляет эффективную защиту, а после этого ещё и выдаёт всё это за нормальную работу институтов.

SIA “Ellikss Holding” фактически ставит перед европейским обществом очень простой и очень неприятный вопрос. Что стоит весь разговор о верховенстве права, инвестиционной защите и европейских стандартах, если на задворках Европы инвестор может пройти через ведомства, полицию, прокуратуру, суд и в итоге прийти к выводу, что внутри страны ему оставили только форму без содержания? Что должен думать внешний капитал, если для защиты своих базовых прав бизнесу приходится не рассчитывать на национальную систему, а выносить собранные материалы за пределы государства?

Эта история важна не потому, что одна компания считает себя пострадавшей. Таких историй, увы, всегда хватает. Она важна потому, что здесь, по утверждению компании, совпали сразу все самые тревожные признаки институционального разложения: спорная роль муниципального уровня, исполнительное давление, подозрения в фальсификации и подмене доказательств, правоохранительное бездействие, прокурорское прикрытие и судебные акты, которые вместо разрыва цепочки превращаются в её окончательное цементирование.

Поэтому сегодня вопрос уже не только в судьбе SIA “Ellikss Holding”. Вопрос в том, узнает ли цивилизованное европейское общество, как именно на периферии Европейского союза могут обращаться с инвестором, который пришёл не за льготами, а с проектом, рабочими местами и экономической активностью. И если Европа действительно хочет понимать не фасад, а реальность, ей придётся смотреть не на красивые отчёты, а на такие дела. Потому что именно в них раскрывается настоящая цена государственным словам.


Address

Meistari
Vecsaliena
4643

Opening Hours

Monday 09:00 - 17:00
Tuesday 09:00 - 17:00
Wednesday 09:00 - 17:00
Thursday 09:00 - 17:00
Friday 09:00 - 17:00

Telephone

+37167651413

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Ellikss Holding, Inc. posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Ellikss Holding, Inc.:

Shortcuts

Share