Dzīvojam dzimtas mājā, kas ir vienas dzimtas īpašums jau 9. Tā kā esmu diplomēts galdnieks, tad protams, nolēmu maizi pelnīt strādājot par galdnieku. Vienā no vecajām saimniecības ēkām kopā ar brāli iekārtojām galdniecību. Sākumā strādājām kopā, taču laika gaitā sapratu , ka neesmu šīs komandas cilvēks, un turpināju strādāt atsevišķi. Ja bija nepieciešams, palīgā nāca draudzene. Tā mēs mierīgi dzī
vojām un strādājām. Treknajos gados braucām no lielveikala ar pilniem iepirkumu maisiņiem... krīzes laikā iemācījāmies stādīt, ravēt un konservēt. Pēc krīzes varēju atsākt darbnīcas pilnveidošanu.Bija pienācis īstais brīdis legalizēties. Kļuvu par Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju un turpināju strādāt. Līdz 2014. novembrim... Ikdienišķi iesāktā darba diena pēc pāris stundām pārvērtās ļaunā murgā. Tāpat kā daudzi citi ,sākoties rudens sezonai, nepārbaudīju skursteni un tas smagi atspēlējas. Darbnīca nodega līdz pamatiem. Izdevās izglābt daļu klienta pasūtījuma un dažus instrumentus. Pateicoties draugu, radu un pilnīgi svešu cilvēku atbalstam, un savai neatlaidībai, pēc diviem mēnešiem atsāku strādāt citās telpās. Pašlaik esmu uzņēmis apgriezienus un varu nodrošināt augstu kvalitāti. Pie manis var pasūtīt durvis, kāpnes, palodzes, mēbeles, virtuves iekārtas, dārza mēbeles, rotaļu laukumus. Pieņemu arī restaurācijas pasūtījumus.
